Par 2009. gada ieskaites uzdevumiem
Ieskaites kārtotāju šogad bija vairāk nekā parasti - 247 skolēni no vidusskolas klasēm (50,2; 27,9; 21,9%), jo 2009./2010. mācību gadā tā notiks pēdējo reizi. Kaut arī 10-klasniekiem darbs nebija obligāts, to izpildīja 124.
Kopumā augstu vielas apguves līmeni uzrādīja 0,8%, optimālu - 49,8%, pietiekamu - 48,2%, bet nepietiekamu - 1,2%. Vidējie rezultāti nedaudz zemāki kā iepriekšējā mācību gadā, kas skaidrojams ar ieskaites saturu, tās statusu un iespēju pārkārtot nākamajā gadā. Tiesības pretendēt uz ECDL Start sertifikātu saņēma tikai 2 skolēni (Kalnciema pilsētas vidusskola un NVSK Svētes konsultāciju punkts).
# Teorijas testu veidoja 36 jautājumi par aparatūru, programmatūru, drošību, ergonomiku, IT un sabiedrību u.t.t. Saturā bija daudz līdzību ar iepriekšējo ieskaiti. Netrūka humoristisku atbilžu variantu. Tomēr jāpiemin virkne trūkumu:
1) Liels lasāmā un apjēdzamā teksta apjoms - aptuveni 8000 rakstzīmes jeb 1200 vārdu;
2) Gramatiskas kļūdas, pārāk gari un stilistiski neveiksmīgi teikumi;
3) Dotās atbildes neder vai der vairākas.
Jautājumā "kā pareizāk rīkoties, ja e-pastā pienākusi vēstule ar tematu I love You?" punktu deva "vēstuli neatvērt un izdzēst", taču vai tad temats nosaka sūtījuma kaitīgumu?
Cits piemērs. Kura no minētajām darbībām veicina apkārtējās vides saudzēšanu? "Galvenā" pareizā atbilde bija - printera tonera kasetņu atkārtota uzpildīšana. Kāpēc nederēja: ekrāna filtru izmantošana (mazina elektromagnētisko piesārņojumu), vai - ekrāna saudzētāju izmantošana (ietaupa elektroenerģiju; monitoru pēc ilgāka laika jāutilizē)?
# Pirmo reizi ieskaišu vēsturē bija PowerPoint modulis, kurā skolēni sasniedza vislabākos rezultātus, jo vajadzēja tikai rediģēt dotās prezentācijas. Puse no uzdevumiem bija pazīstama no citām lietotnēm. Lielākās grūtības sagādāja specifiskā terminoloģija (dizaina veidnes, izklājumi, slīdu kārtošanas skats, pamatslīds jeb slide master, un apslēpšana demonstrācijas laikā). Uzdevumu "zīmējuma objektus sakārtot tā, lai mēness atrastos virs pārējiem objektiem" skolēni saprata kā pārvietošanu vertikāli uz augšu nevis novietošanu priekšplānā, ko laikam bija domājis autors.
# Tekstapstrādē uzdevumi bija tradicionālie. Jaunums - rindas pārtraukuma jeb nestingrās atgriezes zīmes dzēšana. Rajonā vidēji 3.modulī rezultāts būtiski neatšķīrās no PowerPoint.
# Izklājlapās atkal rezultāti viszemākie un uzdevumi visgrūtākie. Saturs - meteoroloģisko novērojumu datubāze. Ilustrācijai formulas, kas bija jāmāk izveidot.
=$E4*J$3/3600, kas pārveido jūdzes stundā metros sekundē un der kopēšanai uz leju un sāniem.
=IF(L4<90;"A-ZA";"Cits"), kas klasificē vēja virzienu pēc leņķa grādiem.
Par 2007. gada ieskaites uzdevumiem
Šogad pirmo reizi valsts ieskaite informātikā vidusskolai (parasti 10.klasē) notika pēc jauna formāta. Tika piedāvāti 4 ECDL tipa moduļi, katrs 45 minūšu ilgumā. Pirmais bija 36 jautājumu teorijas tests uz papīra. Par to nekādu iebildumu nav, jo sastādītājs bija pacenties ietvert gan viegli atbildamus, gan arī viltīgus jautājumus, kur jāiedziļinās formulējumos.
Otrais modulis pārbaudīja skolēnu prasmes rīcībā ar datnēm un datoru. Arī šie jautājumi bija veiksmīgi izvēlēti, lai novērtētu operētājsistēmas lietošanas pamatiemaņas.
Trešais modulis bija darbs ar Word, lai gan agrāk tika solīts, ka varēs izmantot jebkuru tekstapstrādes lietotni. Ar uzdevumu saturu ne viss bija kārtībā. Piemēram, 26.jautājumā tika prasīts iestatīt vēl neesoša attēla izmērus. Bija ietverti 3 uzdevumi, kas jāvērtē nevis pēc rezultāta, bet izpildes veida: viena vārda pārvietošana (ar peli!); mazajiem burtiem rakstīta teksta aizvietošana ar lielo burtu tekstu (All Caps!) un formātu otas izmantošana. Lai atvieglotu labošanu, autors deva makrokomandu šo jautājumu pārbaudīšanai, taču bija gadījumi, kad tā nozaga pareizi iegūtus punktus. Runājot par uzdevumu secību, tā nebija pārdomāta no labotāja viedokļa, jo nācās dokumentu pastāvīgi rullēt no augšas uz leju, lai tos novērtētu. Protams, jāpiemin moduļa odziņas saglabāšanu kā *.rtf datni, pasta sapludināšanu (Mail Merge) un tabulēšanas pieturas dzēšanu.
Ceturtais Excel modulis bija grūts, jo ietvēra visu, kas par šo lietotni vispār jāmāca un arī to, kas kursā labi ja vienā stundā parādās. Piemēram, kājenes noformēšana ar lapu numuru, automātiskā virsrakstu atkārtošana un darbgrāmatas saglabāšana veidnē. No formulām bija arī Count un If, kā arī diezgan grūti matemātiski aprēķini ar skaitļiem laika formātā. Formulu kopēšanas prasme ar 1 punktu nez kāpēc tika vērtēta 2 vietās, kur tās bija vissarežģītākās, kā rezultātā šos punktus skolēni parasti nedabūja. Atpakaļ
Par 2006. gada ieskaites uzdevumiem
2006. gada 18.maijā notika valsts ieskaite informātikā vidusskolai. Šī bija pēdējā šādas struktūras ieskaite, ko varēja kārtot desmitā vai cita klase, noslēdzot informātikas 70 stundu apmācības kursu.
Ieskaites saturs izrietēja no 2005. gada 30.decembra ISEC rīkojuma Nr.119 par lietišķās informātikas 2006. gada ieskaites programmu pēc 70 stundu kursa atbilstoši standarta "Informātika I" prasībām. Teorijas daļai bija divi, bet praktiskajai - četri darba varianti.
Par testu runājot, jāatzīst, ka šoreiz tas bija saturiski labi izveidots. Vienīgi jautājumu formulējumos daudzviet bija latviešu valodas labskaņas normām neatbilstošs vārdu sakārtojums. Vēl ISEC darbiniekiem vajadzēja padomāt par resursu taupīšanu, lai testa uzdevumi ietilptu vienā A3 lapā bez A4 ielikuma, jo tagad viena lappuse tāpat bija tukša.
Par katru atsevišķo praktiskās daļas jautājumu skolēns varēja iegūt 1 punktu, ja prasītais tika izpildīts pilnībā, taču šoreiz vienā uzdevumā bieži vajadzēja veikt vairākas neatkarīgas darbības. Tāpēc īsti nedarbojās princips par skolēnu sasniegumu summēšanu. Raksturīgs piemērs - Excel 24.uzdevums, kur, izmantojot Autofiltru, vajadzēja atlasīt datus, iekopēt tos citā darblapā un filtru izslēgt. Protams, ka skolēni visu izdarīja, bet filtru neizslēdza, saņemot par to 0, lai gan grūtāko paveica un zināšanas par noteiktu tematu parādīja.
Paint uzdevums bija interesants, taču ar neveiksmīgiem kritērijiem. Bija prasīts zīmēt un krāsot pēc parauga, bet variantos krāsojuma vietu nevarēja redzēt. Tāpat apaļstūra izliekumi nebija saskatāmi, ja tas ievilkts riņķī. Vienā reizē vajadzēja iestatīt gan līnijas biezumu, gan krāsu, gan uzzīmēt figūru un to rediģēt, lai dabūtu, piemēram, pusriņķi (pieturot Shift). Un par to visu 1 punkts.
Word uzdevumos pie latviskajiem terminiem iekavās bija tulkojums angliski, izņemot pie "vēres". Tāpēc skolēni izvēlnēs tād u neatrada, lai gan jēdzienu "pielikt atsauci" zināja.
Excel uzdevumi bija saistīti ar dzīvi, kā tam arī jābūt. Jaunums bija datu bāzes lielais (>500) ierakstu skaits un vajadzība veidot formulu starp 2 darblapām. Kopumā prasītie aprēķini domājošam skolēnam nebija sarežģīti. Uzdevumus par procentu formāta un ciparu skaita aiz komata uzlikšanu nevajadzēja sasaistīt ar iepriekš minēto, jo tagad skolēni neizpildīja arī šos, jo nebija taču skaitļu. Atpakaļ
Par 2005. gada ieskaites uzdevumiem
2005. gada 19.maijā notika valsts ieskaite informātikā vidusskolai par 70 stundu pamatkursa apguvi. Šī pārbaudes darba struktūra jau ceturto gadu palikusi nemainīga: tests, Paint, Word un Excel. Teorijas daļu veidoja 30 jautājumi ar 4 atbilžu variantiem. Laiks - 30 minūtes, punkti - 30. Šoreiz bija vairāk attēlu (8). Formulējumi bija latviskajā terminoloģijā. Jautājumi ietvēra arī tēmas par datoru lietošanas drošību, programmatūru un datortīkliem. Testa saturs gan neatbilda tam, ko Rīgas apspriedē solīja MA vadītājiem, jo atkal bija jāzina IT mērvienības, kas nav pieminētas 70 stundu Informātika I standartā.
Paint un Word uzdevumi bija viegli izpildāmi. Zīmējums ietvēra parastos objektus: riņķis, kvadrāts un uzraksts. Derēja gan ieviest ko jaunu, jo pat kopēšana nekur nebija vajadzīga. Pirmo reizi ieskaišu vēsturē vajadzēja izmantot formulu redaktoru. Tas skolām varēja radīt grūtības, jo tikai pēc jaunās LIIS informātikas programmas šo tēmu jāapgūst 2.gadā, bet tagadējie desmitklasnieki datorzinības pamatskolā mācījušies tikai gadu. Pie tam Equation Word lietotnē pēc standarta instalācijas nemaz nenokļūst, un ieskaites brīdī varēja skolēna datorā nebūt.
Excel saturu veidoja samērā cilvēcīgs uzdevums par degvielas cenām. Taču skolēniem grūtības noteikti radīja datu bāzes lielais apjoms (300 rindas) un filtrēšanas uzdevums. Lai arī standartā rakstīts, ka jāprot veikt vienkārša datu atlase, ieskaitē vajadzēja veidot pielāgoto filtru.
Lai ieskaites Excel uzdevumu paveiktu laikā, skolēniem bez vielas pārzināšanas vajadzēja demonstrēt arī racionāla darba iemaņas. Tālāk komentāri par atsevišķiem 2. uzdevuma elementiem.
4. Laikam autors bija domājis Format/ Cells/ Alignment/ Horizontal/ Center Across Selection, taču skolēni darīja savādāk (abas šūnas centrēja atsevišķi vai izmantoja pogu Merge and Center).
8. - 10. Bija jāatlasa 300 rindu augsts apgabals un jāformatē. Vislabāk to izdarīt no apakšējām šūnām uz augšu. Tātad: ar Ctrl+End atrod tabulas beigas, atlasa pēdējo šūnu no vajadzīgā taisnstūra un ar peli ātri iezīmē līdz pašai augšai, pēc tam veicot atlasītā laukuma korekciju līdz 9. rindai. Vēl prātīgāk ir pieturēt Shift, uzstumt rullsleju un ar klikšķi norādīt vajadzīgā laukuma otru stūri. Šo uzdevumu izpildē skolēnu neizpratni radīja tas, ka formatējot šūnas bez datiem, nekas vizuāli neizmainās.
12. - 14. Uzdevumus par MIN, MAX un AVERAGE apgabalā D9:D309 vislabāk bija veikt ar tā uzrakstīšanu, nevis ar norādīšanu, izmantojot peli. Tā darīja skolēni, kas zināja formulu sintaksi un izprata to jēgu.
17. Bija jālieto absolūtā šūnu adresācija: D9-B$3 un jāformatē ar procentu stila pogu.
19. Paveicams elementāri, ja lieto Data/ Filter/ AutoFilter un izvēlas "Bauska" attiecīgajā kolonnā. Nav gan skaidrs, vai tā bija domājis autors, jo atlasīt nav filtrēt.
21. Nebija ņemts vērā, ka skolēns var sakārtot jebko, tādējādi sabojājot iepriekšējo uzdevumu rezultātus.
22. Arī jaunās kolonnas ievietošana izraisa pārmaiņas citu rezultātu šūnu adresēs un apgrūtina labošanu.
23. Numurus no 1 līdz 300 visātrāk varēja iegūt šādi: ieraksta 1, ieslēdz Edit/ Fill/ Series, norāda virzienu un beigu vērtību 300.
24. Interesanti, kā šo uzdevumu paveikt, kad datoram nav pieinstalēts neviens printeris, jo Excel tad Print Preview nedarbojas.
25. Ar parastu filtru vien nepietiek, un skolēns punktu neiegūst, ja nav izmantojis Custom...Contains.
Salīdzinot pēdējo gadu statistiku rajonā, nojaušamas vairākas pozitīvas
tendences:
1) skolēni vairs neparāda ļoti zemus rezultātus (1; 2),
2) neklātnieku sekmes vairs būtiski neatšķiras no dienas skolām,
3) teorijas testa rezultāti ar katru gadu uzlabojušies.
Šogad ir mazāk devītnieku, bet 10 nav nemaz, jo ieskaites saturs kavēja šādu iespēju. Toties Word uzdevums bija tikpat viegls kā parasti, tāpēc arī 51 rajona vidusskolēns spēja dabūt 4 balles. Atpakaļ
Par 2004. gada ieskaites uzdevumiem
2004.gada 20.maijā jau ceturto reizi norisinājās valsts ieskaite lietišķajā informātikā par 70 stundu kursa apguvi. Rajonā to vajadzēja kārtot 10. klašu dienas skolu un Neklātienes vidusskolas 11. vai 12. klašu audzēkņiem. Šogad ieskaitē varēja piedalīties arī skolēni ar nepietiekošu vērtējumu iepriekšējos mācību gados. Pēc spēkā esošajiem noteikumiem turpmāk tāda iespēja vairs nebūs.
Ieskaites saturs šogad ļāva sasniegt vidēji par 1,5 ballēm augstākus rezultātus nekā iepriekšējos divos gados. Tā pamatā tradicionāli nemainīgā darba struktūra un jaunā Excel uzdevuma koncepcija. Proti, tas bija sadalīts neatkarīgi izpildāmos darbību soļos. Tāpēc skolēni varēja labāk parādīt savas iemaņas un prasmes. Diskutējama ir prasība parādīt zināšanas šūnu satura centrēšanā un procentu formāta uzlikšanā ar absolūtās adreses palīdzību iegūtos datos, ko, protams, visi mācētu, ja skaitļi jau būtu doti. Nebija jau arī pārliecības, vai tas tiešām jādara kolonnām visā to garumā vai tikai daļai.
Paint uzdevumā divos variantos bija noteikts vienāds zīmējuma laukuma platums un augstums, bet likts izveidot tajā kvadrātu un riņķa līniju. Tāpēc nekļuva skaidrs, vai skolēni to prastu arī taisnstūrveida loga gadījumā (Shift!).
Word uzdevumā ar komandām saistītajiem latviskojumiem klāt bija arī angliskie nosaukumi, nez kāpēc izņemot "lapas pārtraukumu". Visos variantos vajadzēja iespraust vienu un to pašu tālruņa simbolu no Wingdings fontiem. Tāpēc katrai nākošajai ieskaites kārtotāju grupai nekas pašiem nebija jāmeklē (Insert/Symbols pēdējo "atceras"). Vienā no soļiem vajadzēja ievietot attēlu no datnes otrās lapas augšpusē, neņemot vērā, ka kāds arī līdz tai nemaz netiks vai nemācēs to "pārtraukumu" izdarīt. Nebija konkretizēts, kam īsti jāvelk līniju rāmji pirmajā rindā - kā teksta daļai vai kā rindkopai. Varēja saprast abējādi, jo tur atradās tieši viena rindkopa.
Arī par testu ne skolēniem, ne skolotājiem sevišķu iebildumu nebija. Var apsveikt autoru atjautību, izdomājot testa jautājumus un visai asprātīgas nepareizās atbildes. Kaut arī tas tiek veidots jau ceturto gadu, saturs arvien mainās. Šķiet, ka tikai ar testa palīdzību bija iespējams ienest kādas radošuma vēsmas šajā pārbaudes darbā, jo par Word un Excel to nevarētu teikt. Dažreiz testa atbilžu varianti bija jāsaista ar autora domu gājienu, nevis ar reālo jautājuma formulējumu.
Piemēram, 1. varianta 2. jautājumā - cik pavisam attēlā redzamajā datora ekrānā ir atvērtu vai minimizētu logu, pareizas ir 2 atbildes, jo to nosaka vārds vai.
17. jautājumā prasīts, kas jādara, lai pareizi un atbilstoši drošības noteikumiem no ieslēgta datora atvienotu ieslēgta printera datu kabeli. Tātad jautāts par atvienošanu tieši pie ieslēgtām ierīcēm, nevis, par to, kā atvienot kabeli, ja dators un printeris ir ieslēgti.
Pārdomas izraisa 10. jautājums par programmu, kas nodrošina izdzēst disketes saturu. Pareizā atbilde domāta Windows Explorer, ticamā Recycle Bin. Ar disketes izdzēšanu jau nodarbojas programma ko sauc par Windows, bet Windows Explorer ir operētājsistēmas čaula, kas atvieglo lietotāja un Windows dialogu. Kā tad var zināt, ka ar datņu dzēšanu nenodarbojas vēl kāda sīka programmiņa, piemēram, kuras nosaukums ir Recycle Bin? Windows kods taču joprojām skaitās slepens.
19. jautājumā prasīts nosaukt ierīci, kas pa telefona līnijām pārsūta ar datoru apstrādātu elektronisku informāciju. Domāts modems, bet minēts arī fakss, neņemot vērā, ka tagad ir populāri "viss vienā", piemēram, printeris, skeneris, kopētājs un fakss vienā datora perifērijas ierīcē.
Rajona skolotāji uztraucas, vai ISEC, redzot labos ieskaites rezultātus, krasi nepaaugstinās Word un Excel uzdevumu grūtības pakāpi turpmākajās ieskaitēs. Atpakaļ