No Skolas avīzes "Brīvais Kritiens" arhīva

Par mums raksta arī citi

Redaktora sleja

Ir aizsācies jauns gads. Arī „Brīvais Kritiens” turpina iesākto. Šis ir mācību gada otrais semestris, dzīves ritms kļūst ātrāks un spraigāks, tāpēc avīzes veidošanai paliek arvien mazāk laika.

Grūtākais visā ir tas, ka nevar just skolēnu atbalstu. Piemēram, skolotāji mūs atbalsta, šad un tad izlabojot kādu rakstu, atbildot uz kādu intervijas jautājumu... Skolēni ir pasīvi. Nu, protams, vieglāk ir pateikt, ka kaut kas nepatīk, nekā darīt kaut ko, lai nepatīkamās lietas tiktu izmainītas uz patīkamām.

Bet nekļūsim pesimistiski. Ir jau arī labas ziņas. Mūsu skolā ir parādījies apsargs! Šoreiz avīzē intervija ar jauno skolas apsargu. Laikam tieši apsarga parādīšanās ir tas, kas atrisina vairākas problēmas. Viena no tām – smēķētāju kļūst arvien mazāk... Un tieši tāpēc, ka smēķēšana tiek apkarota, avīzē nav nepieciešams ievietot „Smēķētāju kauna stūri”. Varbūt varētu izveidot rubriku „Apsarga jaunumi”? Tā ir laba iedeja, kas varētu realizēties, bet laiks rādīs.

Dzīve rit uz priekšu. Mūsu skolas avīzes uzdevums ir publicēt pēc iespējas vairāk aktuālu notikumu, tāpēc, ja Tev ir, ko teikt, tad droši dari to! Mēs Tevi noteikti uzklausīsim. Ja nevēlies sniegt informāciju personiski, tad vari to darīt anonīmi, atstājot savas ziņas Domes telpā.

Mazajā skoliņā

Atsākoties pēc jaunā gada mācībām, sākumskolēni iesāka aktīvi izglītoties. No 30.janvāra līdz 3.februārim mazajā skoliņā norisinājās latviešu nedēļas pasākumi.

Jau pirmdien, 30.01. mazos skolēnus iepriecināja skolotāju Inas Hausmanes un Danutas Ābolas vadītā pasaku diena. Visjautrākais šķita pasaku tēlu masku gājiens. Skolēniem ļoti patika dienas garumā staigāt sava mīļākā pasaku varoņa atveidojumā. Kā tik tur nebija! No sensenām pasakām līdz mūsdienu pasaku tēliem! Skolotāja Daiga jeb „vāverīte” arī iesaistījās masku gājienā, bet bēda, viņas groziņš izstaigājot skolu, tā arī palika tikpat tukšs... Ziema- netīk zvēriem taupības un bada laiks. Pēcpusdienā bērni zīmēja un izstādīja skolas gaiteņos savus pasaku mīļus.

Otrdien, 31.01. bija vareni nopietna diena- latviešu valodas olimpiādes diena. Uz to gāja no katras klases vien gudrākie šai jomā. Vadītāja bija skolotāja Daiga Peipiņa. Mazie gudreļi tikās priecīgi, ka tiem palīgos skolotāja noorganizēja uz galda atlidojušu saldu, mazu bizmārīti. Ziemas salā? Brīnums, patiesi! Visi pārējie veidoja norakstus, sacenšoties glītumā, akurātumā un pareizībā. Cik daudz glītu rokrakstu ir jaunajai paaudzei! Patiess prieks! Man savējais vēl ilgi būtu jāpieslīpē, lai tādas virsotnes sasniegtu!

Trešdien, 1.02. tika izsludināta folkloras diena. To vadīja tautiski noskaņotās un tērptās skolotājas- Skaidrīte Kiela un Marianna Madžule. Arī skolēniem bija jānāk uz skolu savā tērpā uzsverot kādu tautisko elementu. Tautu meitas kā jau pūra locītājas, pārspēja puišus un dažas atnāca viscaur tērptas kā latvju zeltenes. Pirmā klasīte pārsteidza ar Ulmaņlaika sudraba saktu un 100 gadus senu lakatu. Vaļas brīžos varēja pavērot senlietu izstādi. Toties skolēni veidoja attapīgus zīmējumus rakstītam sakāmvārdam. Grūtākais bija savas teikas sacerēšana par mazās skolas rašanos. Mūzikas stundās nedēļas garumā bērni cerēja savu muzikālo pasaku. Arī tautu dēlu un meitu gājiens bija, kur viens par otru balsoja- simpātiskāko latvi. Abas skolotājas arī saņēma simpātiju balsis. Paldies!

Ceturtdien 2.02., patīkami jauka diena- radošā diena, ko vadīja skolotāja Baiba Butevica. Interesants un pilns radošas izpausmes bija darbs, kur pēc azartiska attēla jāizdomā trāpīgs, raksturojošs teiciens. Īsti radošs un atbildīgs šķita darbiņš, kur jāsacer pasaka vai dzejolis uz viena burta, visiem vārdiem jāsākas ar vienu un to pašu burtu! Daudziem šķita mīļš tieši sava vārda pirmais burts, tāpēc tas arī tika apspēlēts. Potenciāls ir.

Piektdiena 3.02. bija gaidītākā- noslēguma diena. Diplomi un balvas bira kā no pārpilnības raga! Savu Tēvzemes valodu cienošu skolēnu mums ir gana daudz. Visus šeit nevar iespēt pieminēt. Vien teikšu, bija tādi, kas izmanījās piedalīties it visur-

1.b klasē- Alens Logins, 2.b klasē- Linda Ābola, 3.b klasē- Lolita Tesļonoka,

4.c klasē- Roberts Izotovs un Laura Zevaliča.

Es arī tur biju- visu redzēju, dzirdēju, dejoju, dziedāju, konfektes ēdu un šo pierakstīju. Cienīsim savu valodu un viens otru!

Februāra lieliskākais pasākums

Februāris ir tīņu mēnesis, jo tieši šā mēneša 3.datumā notika pasākums „Tīnis un Tīnīte 2006”, kuru rīkoja Skolēnu Domes meitenes – Eva Lejava, Ksenija Golubcova un Dace Grigaļēviča. Šis pasākums meitenēm bija pirmais, kuru viņas rīkoja, bet jāsaka – tas bija kārtīgi pārdomāts un lieliski noorganizēts. Tā turpināt!

Bet nu, kaut kas vairāk par pašu pasākumu. Man bija tā lieliskā iespēja pabūt šajā pasākumā (autora piezīme: 9. – 12. klases skolēni šo pasākumu nedrīkstēja apmeklēt), jo es biju žūrijas sastāvā. No žūrijas viedokļa varu teikt, ka vērtēšana ir smags process. Visi tīņi bija vienlīdz lieliski, tajā pašā laikā katrs ar kaut ko atšķīrās.

Katram dalībniekam bija jāizpilda mājasdarbs un jāuzraksta vizītkarte. Zēnu mājasdarbs bija izgatavot savu sapņu rotaļlietu, taču meitenēm bija jāizgatavo rotaslietu komplekts, kas sastāvēja no kaklarotas, auskariem un gredzena.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija jāveic dažādi uzdevumi. Bija pareizi jāatbild uz jautājumiem, piemēram, cik tonnu asins ir valim, ko ēd čūskas, cik ilgi dzīvo kāmji, ik pēc cik gadiem notiek dziesmu svētki. Ļoti interesants uzdevums bija stafete: no starta līnijas, ieliekot ābolu starp kāju ceļgaliem, jāapskrien vairāki konusi, meitenēm jānodzied dziesma, sasaistot trīs dotos attēlus (aut. piez. – līdzīgi kā televīzijas spēlē „Dziesmu duelis”), taču zēniem vairākas reizes jāizpilda atspiešanās uz rokām guļus stāvoklī. Bet ne jau šie uzdevumi bija vienīgie. Vēl bija arī tāds uzdevums, kura ietvaros meitenēm bija jāizveido frizūra puišiem, bet puišiem jāuzklāj make – up meitenēm.

Prieks par to, ka pasākums bija labi apmeklēts. Katra klase atbalstīja gan savējo konkursantu, gan citu klašu pārstāvjus. Aplausi, ovācijas, smiekli, atbalsta saucieni – tas viss bija dzirdams šajā pasākumā.

Bet nu par pašu galveno. Kas tad īsti uzvarēja šajā konkursā? Rezultāti bija sekojoši: titulu „Vice Tīnis Elejas vidusskola 2006” ieguva Aleksandrs Juņēvičs, titulu „Vice Tīnīte Elejas vidusskola 2006” – Lāsma Cepurīte. Bet par Elejas vidusskolas 2006. gada tīņiem kļuva Viktors Čuiko un Terēze Izotova.

Neskatoties uz to, ka gandrīz jau vesels mēnesis pagājis kopš šī pasākuma, sajūtas un iespaidi par šo tīnīšu konkursu ir saglabājušies vēl joprojām. Tas bija lielisks pasākums!

Valentīndiena

Jau kādu laiku arī Latvijā 14. februārī godina svētā Valentīna dienu. Tie ir visu mīlētāju svētki. Mūsdienās Valentīndiena, kā jau vairums atzīmējamo dienu, ir pārvērtusies par diezgan komerciāliem svētkiem. Vairums cilvēku pat nezina kā radušies šie svētki. Pastāstīt?

Valentīna dienas izcelsmes vēsture, kā arī ziņas par pašu Svēto Valentīnu ir visai neskaidras un neprecīzas, tomēr mēs zinām, ka šī diena apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules tradīcijas.

Kas īsti ir Svētais Valentīns, un kāpēc viņš saistās ar šo seno, romantisko tradīciju? Šodien katoļu baznīca atzīst vismaz trīs svētos mocekļus, kas pazīstami ar Valentīna vārdu.

Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3.gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Tas taču bija milzīgs daudzums potenciālo karotāju. Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnību, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanos atklāja, Klaudijs piesprieda viņam nāvessodu.

Citas leģendas vēsta, ka Valentīnu sodīja par mēģinājumu sarīkot kristiešu bēgšanu no romiešu cietumiem. Kā zināms, savulaik Romā kristiešus nežēlīgi vajāja un spīdzināja.

Vēl cita leģenda stāsta, ka Valentīns nosūtījis pirmo apsveikumu. Cietumā ieslodzītajam priesterim esot ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: "Tavs Valentīns" - frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsu dienām.

Arī domas par to, kāpēc Valentīna diena jāsvin tieši februārī, dalās - vieni vēsturnieki apgalvo, ka tas saistāms ar priestera Valentīna nāvi aptuveni mūsu ēras 270. gadā, citi apgalvo, ka kristīgā baznīca savulaik nolēmusi šos svētkus pasludināt tieši februārī, tā mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam Lupercalia festivālam (Lupercalia festivāls sākās 15. februārī. Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa Luperci biedri sapulcējās svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms ziedoja kazu, kam bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Tad zēni sagrieza upurētās kazas ādu sloksnēs, iemērca tās asinīs un tad viegli pātagoja ar asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes neesot baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti).

498.gadā pāvests Gelasijs pasludināja 14.februāri par Svētā Valentīna dienu. Vēlāk, viduslaikos, 14.februāri uzskatīja par "Putnu pārošanās dienu", tā piešķirot Valentīna dienas idejai papildu romantiku.

Agrāk ļaudis ticēja: ja sieviete Valentīna dienā redz pār galvu pārlidojam sarkankrūtīti, viņa apprecēsies ar jūrnieku. Ja viņa redz zvirbuli, tad apprecēsies ar nabadzīgu vīru un būs ļoti laimīga. Savukārt, ja sieviete Valentīna dienā ierauga zelta monētu, viņa apprecēsies ar miljonāru.

Dažās valstīs tic, ka nākamo bērnu skaitu var uzzināt arī tad, ja Valentīna dienā pārgriež uz pusēm ābolu un saskaita, cik tajā sēkliņu.

Uz augšu