Elejas vidusskola


Sestdiena, 2020. gada 19. septembris.
Šodien vārda dienu svin Verners, Muntis.
POTCPSSv
123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930

Lai izņemtu Jums nevēlamu foto, ziņojiet par to elejasvsk@latnet.lv

2020./2021. mācību gads


Dokumenti:


Elejnieks izvēlas militāro karjeru

Ēriks Putniņš ir Elejas vidusskolas absolvents, kurš vairāku gadu garumā aktīvi darbojies gan Jaunsardzē, gan Zemessardzē. Paralēli kādu laiku mācījies arī mūzikas skolā, iesaistījies dramatiskajā pulciņā, tautas deju kolektīvā, pat dziedājis skolas ansamblī, tomēr sapratis – tieši militārajā jomā viņš jūtas kā zivs ūdenī. Ne mirkli nav bijis citu domu, tādēļ, absolvējis vidusskolu, Ēriks veiksmīgi uzsāka mācības Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tā darbošanās militārajā jomā kļuva ne tikai par viņa vaļasprieku, bet arī dzīvesveidu.

Ēriks Putniņš

– Kad un kā nolēmi saistīt savu dzīvi ar militāro karjeru?
Jaunsardzē izdomāju iestāties tādēļ, ka to darīja arī mani draugi. Man bija deviņi gadi, gāju 3. klasē. Sākumā vēl mācījos mūzikas skolā, tādēļ to, ka iestājos Jaunsardzē, slēpu no vecākiem – domāju, ka viņi neļaus, jo biju pietiekami noslogots. Tā nu es ar mūzikas skolas mapi, kurā bija notis, gāju uz jaunsargu nodarbībām. Kaut kā aizrāvos. Protams, par to uzzināja vecāki, pavisam drīz laika trūkuma dēļ nolēmu pamest mācības mūzikas skolā, jo jaunsargi saistīja daudz vairāk.

– Kas tevi piesaistīja jaunsargos?
Likās, ka tās tādas īstu vīriešu lietas, tādēļ man tas jādara. Laikam piesaistīja tieši tas, ka tā vairāk likās kā izklaide, un nekad nedomāju, ka šī nodarbošanās varētu izvērsties nopietnā vaļaspriekā. Kur nu vēl, ka varētu mācīties un strādāt šajā jomā.

– Kas šajā jomā patīk visvairāk?
Kad biju mazs, ļoti aizrāva nodarbības mežā, kur instruktora vadībā darbojos kopā ar draugiem. Ļoti labi atceros, cik bēdīgs biju, kad pirmajā pārgājienā man neļāva palikt pa nakti mežā, jo biju pārāk mazs. Līdz ar gadiem vērtības, protams, mainījušās. Tagad nevaru nosaukt neko konkrētu, kas patiktu visvairāk, – man patīk viss, kas ar to saistīts!

– Kas motivēja turpināt un attīstīties?
Lielu paldies gribētu teikt virsseržantam Ērikam Grinevicam. Viņš mani atbalstīja, slavēja, un tas radīja vēlmi turpināt darboties un attīstīties šajā jomā. Bez viņa atbalsta es pavisam noteikti slinkuma dēļ kaut kad būtu atmetis visam ar roku.

Intervēja Samanta Peipiņa, Zemgales Ziņas 2020. gada 2. jūlijs

Valsts augstāko apbalvojumu piešķir bijušajai Elejas vidusskolas skolotājai

Valsts svētku laikā valsts apbalvojums «Atzinības krusts» piešķirts ilggadējai Elejas vidusskolas ģeogrāfijas un bioloģijas skolotājai Zentai Lukševicai par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā.

Atzinības krusts skolotājai

Z.Lukševica darba gaitas uzsāka kā ģeogrāfijas skolotāja laikā, kad 1950. gadā Elejas pamatskola atradās Elejas muižas ēkās, pēc tam turpināja jaunuzceltajā ēkā Elejas ciematā, kur vēlāk izveidojās Elejas vidusskola. Skolotāja Elejas vidusskolā no 1950. līdz 1985. gadam strādāja par ģeogrāfijas un bioloģijas skolotāju. Paralēli darbam Z.Lukševica ieguva augstāko pedagoģisko izglītību, absolvējot toreizējo Daugavpils Pedagoģisko institūtu bioloģijas skolotāja specialitātē.

Atzinības krusts skolotājai

Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

Jelgavas Novada Ziņas, 2019. gada decembris

Elejas regbisti Prāgā

Noslēdzies starptautiskais Prāgas Jaunatnes regbija festivāls. Tajā trīs vecuma grupās startēja arī „Transact Pro/Eleja regbisti. Vislabāk veicās U16 komandai, kas ierindojās 5. vietā. Vissīvākā konkurence bija U12 regbistiem, kuru vecuma grupā sacentās 30 komandas. Elejas jaunie regbisti cīnījās ar mainīgām sekmēm un turnīra tabulā bija meklējami tās vidusdaļā. Labākie panākumi U16 komandai, kas ierindojās 5. vietā. Vecākajā – U18 grupā – Elejas regbisti ierindojās 7. vietā.

„Lielākās cerības likām uz divām vecākajām grupām”, stāsta Elejas regbija dzīves vadītāja Sandra Avota. „To spēlētāji atzīstami turnīrā cīnījās pērn un ziemā bija cītīgi trenējušies. Jāatzīst, gaidījām labāku sniegumu, cerējām uz godalgotām vietām, bet šoreiz nebijām tām gatavi – galvenokārt psiholoģiski. Tā būs vērtīga pieredze turpmākajām cīņām”, S.Avota nezaudē optimismu.

Aivars Pilenieks turnīrā vadīja U16 komandu un novērtē turnīrā gūto pieredzi: „Spēlēšana pret vāciešiem vai čehiem radīja pavisam citas emocijas nekā pret tradicionālajiem lietuviešiem, un jauniešiem tas ir būtiski”. Savukārt Arvis Pilenieks vadīja vecākās grupas regbistus, kas ieguva 7. vietu: „Fiziskajā sagatavotībā bijām konkurētspējīgi, traucēja šāda veida spēļu prakses trūkums. Ja spēlētāji būs sapratuši savas kļūdas, turnīrs būs devis ieguldījumu viņu attīstībā”.

Transact Pro/Eleja komandai šis bija trešais starptautiskais brauciens. Pagastā, kurā regbijs ir vadošais sporta veids, tas ir liels notikums. „Regbija pozīcijas mūsu pagastā ir stabilas, taču sarūk spēlētāju skaits no apkārtējiem pagastiem – dēļ transporta problēmām. Daudziem bērniem regbijs ir logs uz pasauli. Ar regbija palīdzību iespējams iegūt labu izglītību un vērtīgu pieredzi regbija lielvalstīs. Lai tas notiktu, ir jāsakrīt vairākiem faktoriem. Vajadzētu kādu celmlauzi, kas ar savu pozitīvo piemēru varētu spārnot pārējos un, iespējams, nākotnē pārņemt Elejas regbija vadības grožus. Bērnu galvenais virzītājspēks ir viņiem saistoša motivācija. Turpināsim darīt visu, lai viņiem tādu radītu”, sola Sandra Avota.

Elejas regbisti Prāgā

Vēsture vēstulēs

Elejas vidusskolas 11. klases skolnieka Ērika Putniņa zinātniski pētnieciskais darbs «Vēstures notikumu atspoguļojums Putniņu dzimtas vēstulēs (1943.– 1948.)» Zemgales reģionā ieguva 3. vietu un tika izvirzīts uz valsts 41. skolēnu ZPD konferenci.

Darba vadītāja Elejas vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Baiba Atmane stāsta, ka autors izmantojis savas dzimtas vēstules, kuras atrodas viņa mātes rīcībā. Puisis jau pamatskolas klasēs zinājis, ka vidusskolā pētīs savas dzimtas vēstules, jo agrāk mātei nav bijusi pārliecība, ka viņš izpratīs rakstīto.

Ēriks uzskata, ka tās ir unikālas dažādu politisko varu liecības, kas raksturo traģiskos mirkļus Latvijas vēsturē. Otrā pasaules kara laikā un PSRS īstenoto represiju laikā korespondence bija vienīgais veids, kā uzturēt saikni ar dzimteni un tuviniekiem. Vēstulēs spilgti atspoguļojas nacionālā mentalitāte – ticība labajam, rūpes par tuviniekiem, cerības izdzīvot un atgriezties mājās.

«Šī tēma bija ļoti interesanta ne tikai Ērikam, bet arī viņa klasesbiedriem un skolotājiem, jo tā caur vienas dzimtas vēstulēm, dokumentiem un fotogrāfijām ne tikai palīdz izprast, bet arī izjust Latvijas vēsturi. Putniņu dzimtā šis pētījums tiks nodots nākamajām paaudzēm, tādā veidā veicinot emocionālo un valstisko piederību Latvijai,» norāda B.Atmane.

Ērika darbs ir ne tikai ļoti interesants, bet arī unikāls, jo ne katra dzimta ir saglabājusi dažādas rakstiskas liecības no saviem tuviniekiem un ne visas dzimtas ir gatavas šīs traģiskās Latvijas vēstures notikumu lappuses pētīt, jo tas vēl aizvien ir emocionāli grūti.

Vēsture vēstulēs

Pēc Jelgavas Novada Ziņām Nr.6 (117)

Nākotne skaidra jau skolā

2016. gadā LLU ITF bakalaura studiju programmu “Programmēšana” ar izcilību absolvē Arvis Lācis, kurš mācījies Vilces pamatskolā un Elejas vidusskolā. Arvim jau bērnībā interesējusi matemātika un loģika. 11. klasē viņš izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu programmēšanā. Puisis saņēmis arī Jelgavas novada atbalsta biedrības stipendiju par augstāko vidējo atzīmi, absolvējot vidusskolu.

Vienā no studiju kursa darbiem Arvis modernizēja Elejas vidusskolas mājas lapu. Savukārt bakalaura darbā, kas novērtēts ar augstāko atzīmi, jaunietis piedāvājis idejas, kā uzlabot paša darbavietas IT sistēmu.

Lai gan programmētāja pienākumi aizņem daudz laika, atpūšoties Arvis lasa, klausās mūziku vai apmeklē pasākumus.

Sarkanais diploms

Pēc Zemgales Ziņu 14.06.2016 un llu.lv materiāliem

Ceļā uz pagātnes izzināšanu

Lielākajai daļai mūsdienu jauniešu seno, viduslaiku un jauno laiku vēsture nešķiet saistoša, jo nereti tā asociējas tikai ar teikām, leģendām, nostāstiem, kā rezultātā arī vēsturiskie fakti un norises nešķiet īstas.

Bieži vien interese par vēsturi jauniešiem attīstās tieši pusaudža gados, kad tiek meklēta sava identitāte un piederības sajūta. Tad arī rodas pirmās īstās, apzinātās jūtas pret savu valsti. Tieši šī iemesla dēļ šogad Monreālas Latviešu sabiedriskā centra organizētajam ekskursiju projektam tika pieteikts maršruts “Ceļā uz neatkarīgu un brīvu Latviju (1915 – 1920)”, kurš tika atbalstīts un šī gada 17. maijā realizēts. Pēc ekskursijas 8.klases skolēni dalījās savās pārdomās par Latvijas vēsturi un ekskursijā redzēto.

Šogad Latvijas vēstures stundas bija pārsteidzoši interesantas un aizraujošas. Visas tēmas bija saistošas, it īpaši Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas, saka Armands.

Vēl interesantākas tās bija tāpēc, ka tika rīkota ekskursija pa Pirmā pasaules kara vietām un muzejiem, kurās redzētais palīdzēja mazliet iejusties latviešu karavīru ādā un izzināt viņu kaujas taktiku, turpina Elīna.

Mangaļu mājās es uzzināju, kādi bija karotāju apstākļi. Viņiem nebija labas formas, jo tās nederēja ziemas apstākļos. Ziemassvētku kauju laikā daudzi gāja bojā apšaudēs vāciešu izvietotajos dzeloņdrāšu aizsprostos, kuros ieķērās karavīru šineļi, to valkātājus pakļaujot drošai nāvei, piebilst Niklāvs.

Visaizraujošākā un interesantākā vieta skolēniem šķita Latvijas Nacionālais teātris, jo tur tika pasludināta Latvijas valsts neatkarība. Daļai skolēnu tā bija pirmā iepazīšanās ar teātri, bet citi to bija jau redzējuši kā skatītāji, taču neviens nebija viesojies aizkulisēs. Elīna no 8.a klases saka: “Visvairāk man patika Latvijas Nacionālais teātris, kur varēja redzēt aizkulises, uzkāpt uz skatuves, apskatīt aktieru ģērbtuves un satikt Latvijā zināmos aktierus Jakovu Rafalsonu un Jāni Āmani.”

Mācoties skolā par Bermontiādi, es īsti neizpratu to laiku, kad Latvijas teritorijā Bermonta karaspēks uzsāka uzbrukumu. Skolā mācību stundās un gatavojoties mājās, šos notikumus izpratu tikai vispārīgi, un bija sajūta, ka Bermontiādi tā arī neizzināju līdz galam. Nodarbība Latvijas kara muzejā bija ļoti izzinoša, tā man palīdzēja visu saprast labāk. Lasot un iepazīstoties ar Bermontiādes dalībnieku emocionālajiem atmiņu stāstījumiem, šis vēstures notikums vairs nebūs tikai sauss fakts mācību grāmatā, saka Vineta no 8.a klases.

Rīgas Kara muzejā gids un nodarbības vadītājs Māris atklāja vēl dažas lietas, ko es nezināju par Bermontiādi, piemēram, Bermonta un latviešu uzbrukumu plānus, kā arī ārvalstu un latviešu karavīrus, kas apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni, tā saka Armands no 8.a klases. Nodarbībā mums pastāstīja un parādīja, kādi izskatījās ieroči, ar kuriem cīnījās latviešu karavīri. Varēja paturēt pat rokās gan smagas šautenes un pistoles, gan asus zobenus.

8.klases skolēniem patika apskatīt Pirmā pasaules kara cīņu norises vietas un iejusties tālaika apstākļos. Paldies Monreālas Latviešu sabiedriskajam centram saka gan ekskursijas apmeklētāji, gan organizētāji, novēlot labvēļiem spēku, veselību un izturību.

Elejas vidusskolas skolēni un projekta koordinatore vēstures un sociālo zinību skolotāja B.Atmane

Mazie vēsturnieki

Jau vidusskolā gribēja kļūt par policistu

No Jelgavas novada Ziņām Nr. 6(96)

No 2016. gada 1. marta Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka amatā apstiprināts Andris Zellis.

«Priecājos par mūsu skolas un sava bijušā audzēkņa A.Zeļļa karjeras panākumiem!» saka Elejas vidusskola direktore Sarmīte Balode. Viņa stāsta, ka Andris Elejā 1989. gadā pabeidzis pamatskolu. Vidusskolā no 1989. līdz 1992. gadam S.Balode bija Andra klases audzinātāja, mācījusi arī matemātiku un fiziku. Tie gan nebija viņa mīļākie mācību priekšmeti, bet skolēns centās turēties pieklājīgā līmenī. Daudz labāk Andrim patika un veicās svešvalodās, sportā un toreiz jaunajā mācību priekšmetā – informātikā.

Klasē Andris bija sirsnīgs, godīgs, draudzīgs un sabiedrisks puisis, prata strādāt fiziskus un tehniskus darbus. Šajā laikā vēl skolēni rudeņos un pavasaros palīdzēja apkārtējos kolhozos – ravēja laukus, lasīja akmeņus, vāca kartupeļus un bietes.

1991. gada janvārī klases puiši bija gatavi doties uz barikādēm Rīgā aizstāvēt Latvijas brīvību, taču tika atrunāti, jo vēl nebija pilngadīgi.

Sapnis par darbu policijā A.Zellim bija jau vidusskolas laikā. Tagad tas ir īstenojies.

Andris Zellis

Foto no jelgavasvestnesis.lv

Elejas zēnu panākumi regbijā

No zz.diena.lv 30.12.2015.

2015. gada nogalē Elejas vidusskolā sezonas noslēguma pasākumā ar medaļām tika apbalvotas Elejas zēnu komandas, kas šogad uzvarēja Latvijas jaunatnes čempionātā regbijā U-11, U-13 un U-15 vecuma grupās.

Pasākumā kuplā skaitā bija sanākuši gan paši sportisti, gan viņu vecāki, komandu labvēļi un arī pašvaldības darbinieki. Starp apsveikumu runām uzstājās arī Elejas vidusskolas dejotāji. Visvairāk ziedu un pateicību saņēma sporta skolotāja un trenere Sandra Avota, kas jau sesto gadu Elejā organizē treniņus šajā vīrišķīgajā sporta veidā.

Starp uzvarētāju sveicējiem bija arī Latvijas Regbija federācijas pirmais prezidents Andris Ozols. Viņš teica, ka Elejas labais paraugs, kad lauku zēni uzvar pilsētniekus, ir ļoti iedvesmojošs visai Latvijai. «Dažkārt ir nepareizs priekšstats, ka regbijs ir brutāla spēle. Patiesībā jācīnās ar gudru taktiku. Es nezinu nevienu citu spēli, kur uz laukuma vienā komandā būtu 15 spēlētāju,» piebilda A.Ozols.

S.Avota teic, ka jaunajā sezonā, kas sāksies aprīlī, Elejas komanda gatavojas startēt arī U-18 vecuma grupā.

U-11 Latvijas čempioni: Nils Elans Logins, Rūdolfs Šutinis, Toms Horitončuks, Toms Veinbergs, Raitis Ņikitins, Sanijs Niks Volants, Mārtiņš Vārslavs, Vadims Ņikiforovs, Edvards Apsītis, Roberts Bartkevičs, Edijs Zukulis.

U-13 Latvijas čempioni: Emīls Pipars, Kirils Ņikiforovs, Ernests Avdevičs, Dāvids Čičigovs, Justs Muižnieks, Gints Mālkalns, Dāvis Horitončuks, Kevins Ribikausks, Artis Čakšs, Kaspars Vanags.

U-15 Latvijas čempioni: Artjoms Ņikiforovs, Niklāvs Lapiņš, Renē Cimbaļuks, Mareks Gricjus, Rafaels Kunutis, Matīss Lejnieks, Lauris Cimermanis, Aivars Sisojevs, Kirils Stanuļēvičs, Ņikita Baikovs, Klāvs Kudlāns, Leons Davidčuks, Jurģis Gulbis, Deivids Baumanis, Armands Jonovs, Aldis Dunavskis.

Elejas zēnu panākumi regbijā

Skolēni Elejas muižas parkā izvieto sikspārņu būrīšus

Pārpublicēts no zz.diena.lv 16.04.2015.

Lai atjaunotu Elejas muižas vēsturisko aleju, 16. aprīlī tajā tika iestādītas četras Holandes liepas. Koku stādīšanā piedalījās Elejas vidusskolas 7. klašu skolēni, pedagogi, pagasta un Jelgavas novada darbinieki. Sadarbībā ar Jelgavas novada un Elejas pagasta pašvaldību ir uzsākta kvalitatīvu Holandes liepu stādīšana. Dendrologs un arborists Gvido Leiburgs stāsta, ka Holandes liepu vainags veidojas dabiski simetrisks, tāpēc nākotnē to kopšanā būs jāiegulda maz darba.

G.Leiburgs teic, ka nākamo pāris gadu laikā aleja būs atjaunota. Elejas muižas parka aleja ir īpaša ar to, ka koki tajā stādīti divās rindās. "Šeit agrāk ir bijusi divrindu aleja. Iekšējā rindā ir augušas liepas, un ārējā rindā ir bijušas zirgkastaņas. Tādas divu sugu divrindu alejas Latvijā ir reti sastopamas, tāpēc ar laiku vajadzētu atjaunot arī zirgkastaņu rindu," tā dendrologs. Viņš gan piebilst – tā kā zirgkastaņām raksturīga brūnkode, kas bojā to lapas un vasarā neizskatās estētiski, pašreiz nolemts atjaunot galveno – liepu – aleju, kas veidos zaļu tuneli uz muižas ansambli.

Skolēni, spītējot vējam un aukstumam, koku stādīšanā iesaistījās ar lielu prieku. Viņu vidū bija gan tādi, kas kokus stādījuši jau agrāk, gan tādi, kas to darīja pirmo reizi. "Pēc gadiem, kad koki jau būs izauguši un atnāksim šurp, būs lepnums un gandarījums, ka esam paveikuši ko tādu, kas sagādā prieku gan pašiem, gan citiem," pacilāta par paveikto teic Ketrīna Dementjeva. Savukārt iespēju strādāt komandā ar klasesbiedriem un to, ka darbs vienam nebūtu pa spēkam, novērtē Niklāvs Lapiņš. Abi kokus iepriekš stādījuši nebija.

Turpretī gan Vinetai Briedei, gan Simonai Blehmanei koku stādīšana nav sveša. Vineta ir palīdzējusi tētim, kuram pieder mežs, kā arī pati no sēkliņas ir izaudzējusi egli. Savukārt Simonas tētis pats pie mājas ir stādījis kokus, un tagad tur aug bērzi, liepas, egles. Arī skolotājas atzīst, ka bērniem koku stādīšana ļoti iet pie sirds. Bioloģijas skolotāja Velta Smolova novērojusi, ka labprāt strādā pat tie, kas ikdienā vairāk paslinko. Ģeogrāfijas un ķīmijas skolotāja Inga Erliha priecājas, ka beidzot šo gadu laikā arī pati ir tikusi pie stādīšanas.

Kad darbs bija paveikts, jaunieši muižas parkā pulcējās ap ugunskuru, kur ar interesi klausījās G.Leiburga stāstījumā par sikspārņiem, bet pēc tam devās izvietot astoņus sikspārņu būrīšus. Tie darināti aizpagājušajā gadā, jo sikspārņi tikko izgatavotos mājokļos neapmetas. Interesanti, ka mazākajam Latvijā sastopamajam sikspārnim pietiek ar pusotru centimetru lielu spraugu, lai iekļūtu būrītī. Savukārt lielākajam gana labs ir strazdu būrīša caurums. Būrīši noderēs arī zinātniskos pētījumos. Tos varētu apdzīvot trīs kokmīļu sikspārņu sugas – ja tas nenotiks, būs jāmeklē iemesli, kāpēc tā. Jāpiebilst, ka Latvijā sikspārņu būrīši netiek izlikti bieži.

Skolēni Elejas muižas parkā izvieto sikspārņu būrīšus

Runājot angliski, mācās par toleranci

Pārpublicēts no zz.diena.lv 18.08.2014.

Ar iejūtīgāku skatu uz cilvēku, kā arī tautu attiecībām un jaunu draugu adresēm no Baltijas valstu skolēnu nometnes "Tolerance caur angļu valodu" atgriezušies pieci Elejas vidusskolas audzēkņi. Skolotāja Inese Grigaļeviča un arī paši skolēni atzīst, ka šis projekts ir paplašinājis viņu redzesloku.

"Ja tu gribi, lai ciena tavas tiesības, cieni arī citu tiesības – tas ir viens no pamatprincipiem ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, un to arī ar vienkāršiem piemēriem, spēlēm centāmies palīdzēt saprast mūsu audzēkņiem," stāsta Elejas vidusskolas skolotāja I.Grigaļeviča, kas strādāja nometnē "Tolerance caur angļu valodu".

Nometne ilga visu pagājušo nedēļu Dienvidigaunijā netālu no Kurgjas, kas atrodas Pērnavas apkaimē. Skolēni piecas, sešas stundas mācījās angļu valodu, gatavoja prezentācijas, kā arī vingroja, dejoja, mācījās pašaizsardzību un devās pārgājienā uz igauņu pirmās nacionālas atmodas cīnītāja, rakstnieka un publicista Kārļa Jākobsona (1841 – 1882) lauku mājām. Nometnē piedalījās trīsdesmit skolēnu – pa desmit no katras Baltijas valsts. Pieci no Latvijas pārstāvjiem bija Elejas vidusskolas 6. un 7. klases audzēkņi Anete Čertogonova, Emīls Pipars, Lote Puiķe, Roberts Vārslavs un Patrīcija Voitehoviča.

Runājot angliski, mācās par toleranci

Kā jūtas students

Neatkarīgi no jaunā studenta atzīmēm iestāšanās brīdī, pats galvenais ir viņa apņēmība un vēlme sasniegt tikpat labus un vēl labākus rezultātus arī studiju darbā. Daudzi jaunie studenti, iestājoties universitātē, studiju procesu uztver nenopietni, nevelta tam pietiekami daudz laika, vairāk laika pavadot tieši dažāda veida izklaidēs vai vienkārši – slinkojot. Īpaši tas attiecināms uz tiem jaunajiem studentiem, kuri studiju laikā dzīvo dienesta viesnīcās (kojās), jo tajās viņi var justies daudz brīvāk, netiek īpaši ierobežoti un kontrolēti. Bieži vien dienesta viesnīcās tiek atrasti jauni draugi, ar kuriem rodas vēlme vairāk laika pavadīt dažāda veida izklaidēs, mazāk laika atvēlot pašam galvenajam studenta dzīvē – studijām.

Tas noteikti nav attiecināms uz visiem studentiem, kuri izlēmuši dzīvot un dzīvo dienesta viesnīcās. Piemēram, arī es lielāko daļu sava laika pēc lekciju un nodarbību apmeklējuma pavadu LLU dienesta viesnīcā, taču tas man netraucē izpildīt nepieciešamos studiju darbus un sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem. Šeit noteikti varu piebilst, ka 10. dienesta viesnīca, kas paredzēta galvenokārt tieši LLU ITF studentiem ir īpaši klusas un mierīgas.

Kā jau minēju iepriekš, tad studiju procesā pats galvenais ir tieši apņēmība un vēlme pildīt paredzētos studiju darbus. Turklāt, pēc savas pieredzes spriežot, varu piebilst, ka svarīgi ir uzdotos darbus – programmēšanas uzdevumus, referātus, prezentācijas u.c. – censties sākt izpildīt pēc iespējas ātrāk un nodot tiem paredzētajos termiņos, jo tā gan atliks laiks nākamo darbu izpildei, gan arī neizveidosies parādi, kas semestra noslēgumā var sagādāt daudzas problēmas. Tātad, lai veiksmīgi studētu LLU ITF pamatstudijās studentam ir jāizpilda divi vienkārši noteikumi – pirmkārt, jācenšas visu laiku pret studijām saglabāt pozitīva un apņēmīga attieksme, lai studiju kursos iegūtu sekmīgus vērtējumus; otrkārt, jācenšas visus uzdotos studiju darbus izpildīt tiem paredzētajos termiņos, lai nerastos lieki parādi, netiktu apgrūtināta citu darbu izpilde, kā arī visbeidzot – lai parādi neradītu nesekmīgus gala vērtējumus studiju kursos.

Lejupielādēt un lasīt visu aprakstu

Autors: Arvis Lācis

Vīru spēles Elejā

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 12.11.2013. numura

"Ar prieku varu atzīt, ka patriotisms jauniešu vidū nav svešs. Skolās, kurās darbojas jaunsargi, bērni ir pavisam citādi, un interese par šo kustību ir liela. Novadā maz ir skolu, kurās jaunsargi nedarbojas, bet tas lielā mērā ir atkarīgs arī no direktoru ieinteresētības," atzīst Ē.Grinevics.

Vīru spēlēs piedalījās visas Elejas vidusskolas klases, kā arī komandas no citām novada skolām, kopumā 22. Ē.Grinevics par jaunsargu instruktoru strādā trīs Jelgavas novada un trīs Ozolnieku novada skolās. Katrā komandā jābūt vismaz vienai meitenei, jauniešiem uz laiku un izturību jāpārvar dažādas sarežģītības pakāpes šķēršļi. Katru gadu trase tiek mainīta, papildināta ar jauniem šķēršļiem.

Pieci bijušie Ē.Grinevica jaunsargi Lāčplēša dienā uzņemti Zemessardzes rindās. Jaunsargs Dāvis jau no sešu gadu vecuma tētim brauc līdzi uz mācībām, 12 gadu vecumā, kad to drīkstēja, oficiāli uzņemts jaunsardzē. "Nākamgad domāju stāties Zemessardzē, pabeigt Ozolnieku vidusskolu un iestāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Vēlos kļūt par virsnieku un savu dzīvi noteikti gribu saistīt ar armiju," stāsta Dāvis. Uzrunātie jaunieši atzīst, ka jaunsardze ir vieta, kur var atrast labākos draugus. Daudzus attur bailes no fiziskiem pārbaudījumiem, bet bailēm var ātri tikt pāri.

Jelgavā jaunsargos uzņem bērnus no 11 gadu vecuma. "Vecākiem, kas vēlas savus bērnus pieteikt jaunsardzē, jāmeklē, kur ir tuvākais jaunsargu pulciņš. Pilsētā tas ir Jelgavas bataljonā, uz kurieni jāiet un jāinteresējas," iedrošina jaunsargu instruktors.

Vīru spēles Elejā

Eksperimenti Elejas vidusskolā

Pārpublicēts no Jelgavas Novada Vēstīm

2013./14. mācību gadā mūsu skola ir iesaistījusies jaunā izglītības projektā. Tie ir 52 aizraujoši eksperimenti jeb "Miniphänomenta", ko sadarbībā ar Ziemeļvācijas metāla un elektroindustrijas uzņēmumu darba devēju apvienības "Nord metall" fondu un Jelgavas pilsētas pašvaldības atbalstu Latvijā realizē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs. Šīs programmas mērķis ir skolēnu iespējami agra iepazīstināšana ar tehnikas norisēm, lai attīstītu pētnieciskās prasmes un veicinātu viņu interesi par dabaszinātnēm.

U.Atmanis un S.Balode kursos ir apguvuši programmas metodiku, bet no 13. līdz 27. septembrim skolā viesojās izstāde – eksperimentu komplekts jaunāko klašu skolēniem darbam starpbrīžos un pēc stundām.

Skolotāji iepriekš nestāsta, kā kurš eksperiments darbojas un kāda fizikas parādība ar to tiek attēlota, bet ļauj bērniem pašiem rast atbildes. Tas rosina iztēli, prasmi pētīt un eksperimentēt, veicina tehniskās domāšanas attīstību. Šajās nedēļās skolā bija krietni klusāk, jo skolēni bija aizņemti ar eksperimentu izpēti. Izstādes laikā notika arī Vecāku diena, kad kopā ar bērniem eksperimentu stacijās darbojās arī tēti un mammas, atceroties savus skolas gadus un gūstot jaunu pieredzi dabas zinībās. Tagad izstāde ir devusies uz citu skolu, bet mūsu pedagogi sadarbībā ar vecākiem veidos populārāko eksperimentu staciju kopijas.

Autore: Sarmīte Balode

Eksperimenti Elejas vidusskolā

Izglītība kļūst arvien aizraujošāka un mūsdienīgāka

Pārpublicēts no Uzdevumi.lv Draugiem.lv lapas

Jelgavas novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar SIA "Data Pro Grupa", kā rezultātā Jelgavas novada skolēni un skolotāji 2012./13. mācību gadā varēs izmantot visas portāla Uzdevumi.lv piedāvātās iespējas bez maksas.

Jelgavas novada pašvaldība jau savlaicīgi ir sākusi risināt šobrīd aktuālos jautājumus izglītības jomā un ir veikusi vērā ņemamu ieguldījumu, paverot ceļu bezmaksas vispārējai izglītībai un mācību procesa modernizācijai visā novadā. Iegādātais PROF abonements nodrošina iespēju palielināt skolēnu mācību motivāciju, uzlabot sasniegumus valsts pārbaudes darbos, kā arī samazināt nepieciešamību pēc drukātajiem mācību materiāliem, ietaupot gan skolas līdzekļus, gan mācībspēku laiku.

Jelgavas novada pašvaldība nodrošināja visiem 5. – 12. klases skolēniem un skolotājiem pilnu piekļuvi visiem portāla Uzdevumi.lv piedāvātajiem mācību procesa pilnveidošanas rīkiem. PROF abonementa piedāvātās privilēģijas sevī ietver: piekļuvi sagatavošanās materiāliem un centralizētajiem eksāmeniem, detalizētiem paskaidrojumiem un mācību uzdevumu risinājuma gaitai, kā arī iespēju sekot savam progresam un atzīmēm katrā Virtuālās skolas mācību priekšmetā.

Izglītības portāls Uzdevumi.lv piedāvā plašu digitālo mācību materiālu bāzi, kurā ietilpst vairāk nekā 15 000 mācību objektu. Kā skolēniem, tā arī skolotājiem bez maksas ir pieejami teorijas materiāli un uzdevumi visos plašā mācību priekšmetu lokā, savukārt skolotājiem tiek piedāvāta iespēja portālā veidot un uzdot skolēniem pārbaudes darbus.

SIA "Data Pro Grupa" ir uzņēmumu grupa ar 18 gadu veiksmīgu darba pieredzi IT risinājumu izstrādē. Tā darbojas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, izglītības, medicīnas, telekomunikāciju, biznesa vadības un nekustamā īpašuma jomās. SIA "Data Pro Grupa" projekts portāls Uzdevumi.lv interneta tīmeklī parādījās 2009. gada pavasarī un kopš tā laika ir izaudzis par lielāko e-mācību portālu Latvijā, kura reģistrēto lietotāju skaits sasniedza vairāk kā 111 000.

Eiropas zaļā lente

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 04.09.2012. numura

Elejas vidusskolas 1. – 4.klašu skolēni un skolotāji no 2012. gada septembra līdz 2014. gada jūnijam ir iesaistījušies starptautiskā "Comenius" projektā "Eiropas zaļā lente". Šis ir "Comenius" daudzpusīgās partnerības projekts, kas ilgs divus pilnus mācību gadus. Projekta laikā Eiropas valstu bērni pēta un izzina dabu.

Projektā iesaistītās dalībvalstis ir Vācija, Latvija, Zviedrija, Lielbritānija un Turcija. No Latvijas pašlaik piedalās tikai Elejas vidusskola. Projektā darbosies 1.a klase ar audzinātāju Mariannu Madžuli, 3.a klase ar savu audzinātāju Daigu Peipiņu un 4.a klase ar audzinātāju Viju Korotkovu, bet atbildīgā par projektu ir angļu valodas skolotāja Inese Grigaļeviča. Projekta pamatideja ir bērnu, ģimeņu, skolotāju, sabiedrības vienotības ar dabu veicināšana.

Darbojoties skolēni atklās, kas īpašs un ievērojams aug katrā valstī, kā un kur šos augus izmanto, kā dabas produktus izmanto ražošanā. Skolēni tiek motivēti rūpēties par apkārtējo vidi un veidot dabas sasaisti ar tautas tradīcijām. Jau šogad 5. novembrī skolotājas I.Grigaļeviča un D.Peipiņa dosies uz Vāciju prezentēt mūsu veikumus. Tiks izveidota dabas dienasgrāmata ar informāciju par veicamiem darbiem, dabas ceļojuma karte ar iezīmētiem apkārtējiem dabas objektiem.

Protams, skola ir ieguvēja, jo skolas telpās tiks izveidoti "zaļie dabas stūrīši", galda spēles, izstādes, iegādāti dažādi materiāli un tehnika, kas paliks skolas turpmākai lietošanai. Arī paši skolēni būs lieli ieguvēji, jo padziļināti iepazīs tuvāko un tālāko apkārtni, kā arī novēroto dabā, iegūtās prasmes varēs izmantot praktiskā mācību procesā un savā ikdienas dzīvē. Tādēļ ir nenovērtējams prieks, ka mums ir tādi uzņēmīgi un zinoši skolotāji kā angļu valodas skolotāja I.Grigaļeviča.

Autore: Marianna Madžule

Neparastais izlaidums Elejas vidusskolā

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 21.06.2012. numura

Elejas vidusskolā sestdien norisinājās 12. klases izlaiduma svinības, kas bija interesanti savdabīgs pasākums, jo skolēni, klases audzinātāja, skolas administrācija un pagasta pārvaldnieks Leonīds Koindži-Ogli tika ietērpti viduslaiku drānās. Pasākuma scenārijs bija līdzīgās noskaņās. Skolas direktore jeb "karaliene" un pagasta pārvaldnieks jeb "karalis", pasniedzot liecības, katram absolventam piešķīra bruņinieka vai lēdijas titulu. Pasākumu vadīja aktieris jeb galma muzikants Uģis Točs, kas dziedāja savas galma dziesmas.

Uz audienci ieradās Jelgavas novada Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Madars Lasmanis, kurš par izciliem sasniegumiem mācībās 12. klases skolēnam Arvim Lācim piešķīra 100 latu jeb dālderu prēmiju. Jāpiebilst, ka skolēna vidējā atzīme mācībās bija 8,93. Turklāt Arvis ar savu zinātniski pētniecisko darbu "JavaScript izmantošana mājas lapu veidošanā" ieguvis iespēju studēt LLU Informātikas fakultātē budžeta grupā.

Zinību hercogiene jeb direktora vietniece izglītības jomā – Inese Meldere savā uzrunā atzīmēja, ka šādi tērpi izlaidumā jau nav pārsteigums, jo klases audzinātāja Baiba Atmane taču ir vēstures skolotāja. Runu un sveicienu izskanēja daudz. No aizjūras zemes tādu bija atsūtījusi iepriekšējā klases audzinātāja Anna Švītiņa. Sākoties ballei, bruņinieki ar mammām un lēdijas ar tēviem nodejoja polonēzi, ko skaistie tērpi darīja īpaši cēlu. Pusnaktī pie ugunskura gaviļniekus un viņu viesus pārsteidza raibs salūts. Absolventi iedomājās vēlēšanos un turpināja ballēties galma mūzikas pavadījumā.

Autore: Marianna Madžule

Neparastais izlaidums Elejas vidusskolā

Stundas dabaszinībās kļuvušas interesantākas

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 24.08.2011. numura

Šodien bioloģijas, ķīmijas, matemātikas un fizikas skolotāji no visas Latvijas pulcējas 54 Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā projekta "Dabaszinātne un matemātika" atbalsta skolās, lai gūtu pieredzi, kā ar dažādu spēļu un interaktīvu mācību materiālu palīdzību padarīt savu priekšmetu interesantāku 7. – 9. klasēs. Mūsu pusē ciemiņiem durvis ver Jelgavas Valsts ģimnāzija, Jelgavas 1. ģimnāzija un Jelgavas novada Elejas vidusskola.

Stundas dabaszinībās kļuvušas interesantākas

Elejas vidusskola, kura projektā piedalās kopš 2009. gada, bet pirms tam bija programmas "Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā" pilotskola, šodien uzņēma Jelgavas novada, pilsētas, Olaines un Ozolnieku novadu bioloģijas skolotājus. Viņi apguva, kā spēlēt spēli "Mežs", "Zaļā fabrika" un "Bon Apetit". Paredzēts, ka tuvākajā laikā tās tāpat kā spēles fizikā, ķīmijā un matemātikā, dažādi elektroniski un drukāti mācību un metodiskie materiāli un tehniskais aprīkojums nonāks visās Latvijas skolās.

"Projektu vērtēju ļoti pozitīvi. Bērni atraisās. Paši izdzīvo, atklāj, izpēta. Viņiem patīk jaunās metodes. Piemēram, darbs ar interaktīvo tāfeli," vērtē Elejas vidusskolas direktora vietniece un projekta koordinatore Inese Meldere. Divu gadu laikā jaunie materiāli skolā izmēģināti 7. – 9. klasē, kā arī rīkotas mācību ekskursijas, pedagogu tālākizglītības kursi un citi pasākumi. Vēl gan esot grūti spriest, vai tamdēļ uzlabojušās skolēnu sekmes dabaszinību priekšmetos. Pagājušajā mācību gadā 12. klases pirmo reizi kārtojušas eksāmenus saskaņā ar jauno mācību standartu, un rezultāti matemātikā bijuši labi, atzīst I.Meldere.

Pieskārienregbijs

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 25.05.2010. numura

Ar Elejas vidusskolas pirmās komandas uzvaru 2010. gada 25.maijā, noslēdzies Jelgavas pilsētas, novada un Ozolnieku novada skolu komandu atlases turnīrs pieskārienregbijā, kura sešas labākās komandas iekļuvušas sacensību nākamajā kārtā.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā pārrobežu sadarbības projekta "Izmēģini regbiju!" (angliskais nosaukums "Touch Ball – Touch Life") kvalifikācijas sacensībās 10 komandu konkurencē tika noskaidrotas sešas labākās, kas septembrī sacentīsies ar labākajām Bauskas un Dobeles novadu komandām par tiesībām piedalīties Latvijas – Lietuvas finālturnīrā "Saules kauss".

Projektu, kura mērķis ir iepazīstināt sporta skolotājus un 13-15 gadu vecuma jauniešus ar pieskārienregbiju, realizē Latvijas Regbija Attīstības asociācija (RAA) sadarbībā ar Šauļu sporta skolu "Klevas" Lietuvā. No Latvijas tajā iesaistījušās 39 Zemgales skolas no Bauskas, Dobeles un Jelgavas pilsētām un tuvējiem novadiem.

Šodienas turnīrā Ozolnieku vidusskolas sporta laukumā piedalījās deviņu skolu komandas: no pilsētas – 1. un Valsts ģimnāzija, no Ozolnieku novada – Ozolnieku vidusskola un Teteles pamatskola, no Jelgavas novada – Staļģenes vidusskolas, Sesavas, Svētes, Zaļenieku pamatskolas un divas Elejas vidusskolas komandas. Pirmo vietu izcīnīja Elejas vidusskolas pirmā komanda, otrajā un trešajā ierindojās Valsts ģimnāzija un Sesava, sešniekā arī Ozolnieku, Staļģenes vidusskola un Jelgavas 1. ģimnāzija. Pa regbija bumbai dāvanā saņēma turnīra labākie spēlētāji Laura Pavloviča (Staļģene), Gints Zikmanis (Valsts ģimnāzija) un Roberts Beļajevskovs (Eleja).

Atšķirībā no tradicionālā regbija, pieskārienregbijs ir bezkontakta spēle, kurā var iesaistīties kā zēni, tā meitenes un jebkura vecuma cilvēki. "Manuprāt, Regbija Attīstības asociācijas iniciatīva tās popularizēšanā ir pozitīvi vērtējama – mēs iedodam jauniešiem vēl vienu iespēju realizēt sevi sportā," Elejas vidusskolas sporta skolotāja Sandra Avota akcentē uzvarai nepieciešamo komandas garu, precīzu noteikumu pārzināšanu un izpildi, attapību, kas šoreiz noderējusi pat apģērba izvēlē, jo līdzās meistarībai elejnieku pluss pielijušajā zālājā izrādījās arī "buči".

"Visas komandas mācījušās vienādi ilgu laiku un arī spēkos ir samērā līdzīgas," atzīst RAA jaunatnes darba organizators Arvis Pilenieks. Sevišķi sīva cīņa norisinājās finālā starp Elejas un Valsts ģimnāzijas komandām, kur tikai pagarinājumā uzvaras punktu guva elejnieki.

Līdzīgs sešu komandu atlases turnīrs jau noticis Dobelē un 28. maijā paredzēts Bauskā. Bet vēl būs arī gandarījuma mači sešniekā neiekļuvušajiem, jo Latvijas finālā par tiesībām spēlēt "Saules kausā" septembrī sacentīsies 24 komandas.

Autore: Maija Laizāne

Elejā ciemojas šķēpmetējs Vasiļevskis

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 04.04.2008. numura

2008. gada 4. aprīlī Atēnu olimpiādes sudraba medaļnieks šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) preses sekretāre Ilze Āķe-Vīksne ar grāmatu balvām ieradās pie konkursa "Sportiskākā klase" dalībniekiem Elejas vidusskolā.

Skolas 2.a, 6.b un 4. klase piedalās valsts mēroga konkursā "Sportiskākā klase. Sveika, Pekina!", ko organizē LOK sadarbībā ar Hansabanku, Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Skolu sporta federāciju. Otrklasnieki vairāku desmitu dalībnieku vidū atzīti par pirmās kārtas uzvarētājiem, un LOK sarūpētā iespēja iztaujāt slaveno šķēpmetēju bija viena no balvām.

Atbildes uz skolēnu jautājumiem atklāja, ka olimpietim ar viņiem ir daudz kopīga. Vadims arī sācis nodarboties ar sportu otrajā klasē. Gluži tāpat kā mazie elejnieki, viņš uztraucas pirms svarīgām sacensībām (naktī pirms kvalifikācijas starta Atēnās esot gulējis četrarpus, bet pirms fināla – trīsarpus stundas). Labu laiku šķēpmetējam bijis arī savs talismans, bet tagad sportists pārliecināts, ka galveno spēku dod tuvo cilvēku ticība viņa spējām.

"Kāda ir jūsu attieksme pret iespējamo olimpiādes boikotu?" Uz šo jautājumu viesis no sportista viedokļa atbildēja noraidoši: "Politiku nevajadzētu jaukt ar sportu. Esam četrus gadus trenējušies, lai parādītu, ko spējam."

Savukārt konkursa dalībnieki iepazīstināja olimpieti ar aizvadītajā mēnesī pašu noorganizētajām sportiskajām aktivitātēm, iesaistīja jaunrades "(papīr)groza spēlē" un piramīdu celšanā. Atvadoties Vadims Vasiļevskis tika aicināts parakstīties skolas goda viesu grāmatā un saņēma pārliecinošu solījumu, ka visi klātesošie augustā turēs īkšķi veiksmīgam viņa startam Pekinā.

Autore: Maija Laizāne

Elejā ciemojas šķēpmetējs Vasiļevskis

Vinters iejūtas ģeogrāfijas skolotāja lomā

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 20.02.2008. numura

Šonedēļ visā Latvijā programmas "Iespējamā misija" laikā rit unikāla akcija, kad mācību stundas skolās pasniedz sabiedrībā zināmas personas, nereti dodoties uz mācību iestādēm, ko reiz apmeklējuši paši. Elejas vidusskolā viesojās motosportists Jānis Vinters.

Akcijas mērķis ir atgādināt par skolotāja profesijas lielo nozīmi un aicināt jaunus, talantīgus augstskolu absolventus ar līderu dotībām un labiem akadēmiskiem sasniegumiem kļūt par pedagogiem, tā veidojot pozitīvas pārmaiņas izglītības sistēmā. Augstskolu absolventi tiek aicināti pieteikties konkursam dalībai programmā "Iespējamā misija", lai ar tās palīdzību kļūtu par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem.

"Jaunie pedagogi savas gaitas uzsāks septembrī, bet pirms tam viņiem būs jāiziet piecu nedēļu intensīvie kursi," stāsta programmas "Iespējamā misija" komunikāciju vadītāja Dace Rone. Interesenti programmai var pieteikties līdz 31. martam.

Lai popularizētu šo programmu, gandrīz pussimts Latvijas līderu dodas uz mācību iestādēm, lai uz vienu stundu kļūtu par skolotājiem. Elejas vidusskolas absolvents J.Vinters, kurš vidusskolēniem pasniedza ģeogrāfijas stundu, rādot fotogrāfijas no Āfrikas un stāstot par Dakāras ralliju, turienes situāciju, dabu un iedzīvotājiem, uzskata, ka skolotāju profesija ir uz izmiršanas robežas. "Viennozīmīgi, to var "celt" ar darba samaksas paaugstināšanu, kā arī skolotājam jābūt vairāk tiesībām, nekā ir tagad," spriež motosportists. Viņš atceras laiku, kad pats mācījies skolā: "Mums bija liels respekts, jo skolotājs ir jāciena, bet mūsdienās bērni "šauj pār strīpu"."

Elejas vidusskolas sporta skolotāja Sandra Avota vērtē, ka šī akcija ir pozitīvs gājiens, tomēr tā nespēs "pacelt" pedagogu prestižu un līmeni skolās, kamēr nebūs pienācīgas algas un konkurss par skolotāju vietu, jo "ne jau Vinters vai Sipeniece vadīs stundas".

D.Rone stāsta, ka programma, kas veidota pēc citu valstu parauga, sākta pērnā gada novembrī, bet šis ir pirmais lielais pasākums. Viņa arī neslēpj savu pārsteigumu un gandarījumu par cilvēku atsaucību.

Autore: Linda Lindenbauma

Vinters iejūtas ģeogrāfijas skolotāja lomā

Dāmu volejbolā uzvar Elejnieces

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 23.02.2007. numura

Finālistu sešniekā spēlēja trīs labākās komandas no lielajām un trīs no mazajām pašvaldībām. Uzvarētāju trijniekā tika visas "lielās": vietu secībā – Eleja, Valgunde un Ozolnieki. "Pēdējo 20 gadu laikā tāda panākuma nav bijis!" priecājas elejnieču trenere un pagasta sporta dzīves vadītāja Sandra Avota, piebilstot, ka tagad būs svarīgi pozīciju noturēt.

Svētdien noskaidrosies labākie vīru konkurencē. "Kungiem pieteicās tikai septiņas komandas, tāpēc turnīru nolēmām izspēlēt pēc apļa sistēmas, netaisot "lielo" un "mazo" apakšgrupas," skaidro čempionāta galvenais tiesnesis rajona Sporta centra metodiķis Juris Kļaviņš.

Šogad pašvaldību komandām tiek piedāvāti 13 čempionāti, septiņus labākos rezultātus ņems vērā, lai gada noslēgumā noteiktu kopvērtējuma uzvarētāju. Jau šo sestdien spēkiem mērosies zemledus makšķernieki – braucienam uz Usmas ezeru gatavi vairāk nekā četri desmiti vīru.

Dāmu volejbolā uzvar Elejnieces

... kura ir visbaltākā?

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 16.12.2006. numura

"Brīdī, kad tiku kronēta, šķiet, nedomāju neko. Biju priecīga un uztraukusies vienlaikus," atceras Baiba Labanovska, kas pagājušajā piektdienā ieguva "Mis Baltā dāma" titulu. Skaistumkonkursā jauniete reiz jau piedalījusies skolā un atzīst – ikviens šāds pasākums ir vērtīgs, jo māca uzdrīkstēties.

Ideja par "baltākās" meitenes meklēšanu Jelgavas rajonā radās, kad pēc skaistumkonkursa "Mis Eleja" norises apvienojās vairākas tuvējās pašvaldības, lai jau nākamajā decembrī noskaidrotu, kura cienīga saņemt Baltās dāmas kroni. Šoreiz konkursā "Mis Baltā dāma" tika pārstāvēti pieci pagasti – Sesavas, Elejas, Platones, Vircavas un Lielplatones –, turklāt šis gads bija īpaši nozīmīgs. Proti, konkurss noritēja jau piekto gadu.

Ar pirmo numuru konkursā startēja Evita Roga no Vircavas pagasta, ar otro – Laura Pahomova no Lielplatones, trešā visos iznācienos bija elejniece Baiba Labanovska, ceturtā – Elita Rezevska no Platones, bet piektā Gita Kazakeviča no Sesavas pagasta. Lielplatones tautas namā par "baltāko dāmu" tika kronēta elejniece Baiba.

Iveta Balode, kas stāvējusi pie "Mis Baltā dāma" šūpuļa, neslēpj prieku, ka šoreiz atšķirībā no pērnā gada skaistumkonkursu tomēr izdevies noorganizēt, un tas izvērties par īstiem svētkiem ne tikai pasākuma rīkotājiem un dalībniecēm, bet arī viņu vecākiem, radiem, draugiem, skolasbiedriem. Aplausi, ovācijas, prieka asaras un apsveikumi, visticamāk, jaunietēm atmiņā paliks visilgāk. Un tikai paši tuvākie cilvēki zina, cik daudz līdzekļu, laika un pūļu jaunietes ieguldījušas, gatavojoties konkursam. "Mēģinājumi Lielplatones tautas namā kopš septembra horeogrāfa Kristera Matusēviča un Uģa Ozoliņa vadībā notika teju katru svētdienu. Meitenes trenējās runas un aktiera mākslā, izkopa stāju, mācījās koncentrēties, attīstīja domāšanu un apguva visu, lai būtu Baltās dāmas titula cienīgas," stāsta Iveta, uzteicot meiteņu vecāku, kultūras darbinieku, pašvaldību un sponsoru atbalstu.

Stāsti, kā meitenes nokļuvušas līdz konkursam, atšķiras. Piemēram, Baibu rosināja piedalīties mamma, Gitu – pagasta kultūras dzīves organizētāja, savukārt Evita atceras, ka ceļš līdz skaistumkonkursam bijis ļoti grūts. "Konkursam mani pieteica Vircavas tautas nama vadītāja, bet izrādījās, ka pagasts mani nevēlas atbalstīt. Taču, ja reiz biju piekritusi piedalīties, atkāpties nedrīkstēju, un ar konkursa rīkotāju palīdzību bija iespēja būt vienai no dalībniecēm," aizkustinājumu neslēpj jauniete, paldies sakot Lielplatones pašvaldības darbiniekiem, īpaši tautas nama vadītājai Ilzei Kudlānei. "Tas bija ļoti emocionāls pasākums, un tieši tādēļ, kad tituli jau bija piešķirti, es nespēju novaldīt prieka asaras," viņa pauž.

Jāpiebilst, ka "baltāko dāmu" konkursā noteica šajā jomā kompetenta žūrija, izvērtējot gan meiteņu māku sevi pierādīt dažādajos iznācienos, gan viņu mājas darbus un prasmi nesamulst, atbildot uz vērtētāju jautājumiem. Atšķirībā no uznācieniem, kurus iestudēt palīdzēja pasākuma veidotāji, priekšnesumu meitenēm vajadzēja sarūpēt pašām. Balsot par "baltāko" bija iespēja arī skatītājiem, un meitenes tika apbalvotas sešās nominācijās.

"Šķiet, priekšnesums un iznācieni man izdevās labi. Ar runāšanu gan bija trakāk," atskatoties uz konkursa norisi, vērtē uzvarētāja un atzīst, ka konkurence bijusi spēcīga.

Kā atzīst titula "Mis Baltā dāma" kandidātes, konkurss ļāvis iemācīties daudz jauna. Piemēram, Laura neslēpj, ka mēģinājumos "atklājusi" augstpapēžu kurpes, savukārt Evita pārsteigta, ka tomēr var uztaisīt špagatu. Tomēr par vislielāko vērtību jaunietes atzina draudzību, kas meiteņu vidū izveidojusies, gatavojoties konkursam.

... kura ir visbaltākā?

"Jānīšos" saimniekos Jānis

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 03.07.2006. numura

"Vai mēs varētu satikties pulksten pusčetros? Tad es labāk varēšu izrādīt saimniecību," lietišķi teic Jānis Mālkalns. Viņam aprīlī apritēs trīspadsmit gadu, taču jau tagad skaidrs, ka savu dzīvi saistīs ar laukiem. Un kā nu ne – Jānis zina, ka omes Marijas Vilimas saimniecība "Jānīši" paliks viņam, bet mammas Ināras 1993. gadā dibinātie "Blūdži" – brālim Gintam Endijam.

Jaunajā puisī nav ne miņas no pusaudžu vieglprātības. Viņš zina, kas saimniecībā darāms tuvākā un tālākā laikā, zina, kādas tehnikas vienības vēl būtu nepieciešamas, lai darbi ritētu bez aizķeršanās, zina, ka drīz jābrauc pēc kāpostu lapām, jo govis tās būs notiesājušas. Kad Jānim vaicāju, vai negribas laiku pavadīt kopā ar draugiem, nevis domājot par lauku darbiem, Jānis atbild īsi: "Nē, jo es dzīvē daudz ko sasniegšu." Reizēm viņš gan labprāt uzspēlē hokeju, bet pārējo laiku velta saimniecībai.

Jāņa vecvecāki zemnieku saimniecību Sesavas pagastā dibināja 1997. gadā un nosauca par godu mazdēlam – "Jānīši". Pašlaik 27,7 hektāri zemes ir īpašumā, bet 75 hektārus viņi nomā. "Jānīšos" tiek sēti mieži, ziemas un vasaras kvieši un zālājs. Savulaik laukā dižojās arī cukurbietes, taču no šīs kultūras audzēšanas pirms pāris gadiem saimnieki atteicās, jo nebija pašiem savas tehnikas. Tagad, vērojot peripetijas ap cukura nozari, domā – labi, ka tā.

Saimniecībā galvenokārt nodarbojas ar piena lopkopību un cūkkopību. Cūkkopība izvēlēta tāpēc, ka M.Vilima kolhozā "Avangards" bija zootehniķe un par cūkām zina visu, turklāt mazie rukši ir viņas sirdslieta. Govis tiek turētas tādēļ, lai būtu piens, kas sivēniem ļauj izaugt spēcīgākiem, savukārt to, kas paliek pāri, nodod akciju sabiedrībai "Bauskas piens", ar ko saimniece ir ļoti apmierināta. Viņa "Jānīšos" kārto arī "papīru lietas", taču pārējos darbos neaizvietojams palīgs ir mazdēls.

Arī par iztikšanu galva nav jālauza – katru mēnesi tiek pārskaitīta nauda par pienu, kūtī ir rukši, kurus var pārdot, gaļa, piens, sviests, krējums un siers galdā ir vienmēr. J.Mālkalns stāsta, ka "Jānīšu" lopu ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga. Tiek izbarots siens, milti, kāpostlapas, skābbarība, arī biešu graizījumi. Taču visvērtīgākās esot drabiņas, kas tiek vestas no alus darītavas. Mazais saimnieks novērojis – kopš uzturā parādījusies vērtīgā barība, govis dod daudz vairāk piena.

Ināra atceras, ka bērnībā Jānis bija pārliecināts, ka ar laukiem dzīvi nesaistīs, taču kādu dienu, mājās pārradies eļļainu muti un rokām – ar opi remontējis traktoru –, lepni paziņojis, ka būs zemnieks. Kopš tās dienas neviens darbs saimniecībā nenotiek bez viņa ziņas. "No rītiem uz kūti iet ome, vakaros palīdzu arī es," Jānis stāsta – lai pabarotu lopus un izslauktu govis, nepieciešamas kādas divas stundas, taču, ja palīgos atnāk mamma un mazais brālis, to var izdarīt ātrāk. Visus darbus gadījies paveikt arī vienam. "Zinu, kas jādod ēst cūkām, kas – teliņiem un govīm. Māku slaukt govis – ar aparātu tas nemaz nav grūti –, smagākais darbs ir mēslu mēšana, jo tas jādara ar rokām, taču arī pie tā jau esmu pieradis," viņš gan neslēpj, ka vairāk patīk tehnika, īpaši traktori, tādēļ ar nepacietību tiek gaidīta sešpadsmitā dzimšanas diena, kad varēs iegūt traktorista tiesības.

Ar traktoriem Jānis "saslima", kad, braucot pakaļ zālei, opis atļāvis piesēsties pie stūres. "Man iepatikās, un tā lieta aizgāja," teic mazais saimnieks. Mamma atceras, ka pirmā lielā stūrēšana bijusi akmeņu novākšanas talkā, toreiz gan traktors pa lauku līkumojis krustu šķērsu, taču tagad bez Janča apsviedīguma būtu grūti iztikt.

Nu jau būs otrais pavasaris, kad zeme "Jānīšos" jāapstrādā bez opīša padoma, jo viņš uz brašo saimnieku noraugās no debesīm. "Opis man bija vislabākais draugs un padomdevējs," mazliet domīgi atklāj Jancis un neslēpj sarūgtinājumu par to, ka tik daudz kas palika neapgūts. "Viņš man iemācīja pļaut, braukt ar traktoru, šļūkt zemi, taču art un sēt būs jāmācās pašam." Jānim mazliet žēl, ka dažreiz vectēva padomā neieklausījās un uz vēlāku laiku atlika viena otra darba apgūšanu, taču tāpēc jau siens nepalika uz lauka un graudi nenokulti. Tagad Jancis omei kļuvis par vēl lielāku palīgu. "Mums nav pašiem savas preses, tāpēc siena laikā gāju pie "Ivullu" saimnieka Ulda Caunes un lūdzu, lai palīdz ar tehniku. Viņš tikai pajautāja, vai siens savālots, un jau pēcpusdienā ķīpas krāvām kūtsaugšā," lietpratīgi skaidro Jānis un piebilst: "Arī graudu kulšanu noorganizēju pats un ziemā kopā ar vīriem strādāju mežā. Agrāk to darīja opis, es tikai palīdzēju."

Jāņa lielākais lepnums ir traktors JMZ, kas nopelnīts paša spēkiem. "Jānim bija desmit gadu, kad viņš omei un opim paziņoja, ka nopircis traktoru. Septiņdesmit latu, ko bija sakrājis, atstājis kā rokas naudu, pārējo apsolījis atdot rudenī," atceras Ināra, un Jānis prātīgi piebilst, ka traktors saimniecībā nekad nav lieks un tas esot bijis labs darījums. Mamma stāsta, ka kopš tā laika dēlam ir svarīga apziņa, ka viņam kaut kas pieder. Pašlaik par savām viņš sauc trīs pienīgas govis – Plūmi, Midu un Rotu –, trīs ražīgas sivēnmātes, ņipru telīti Mūsu un bulli, kuram dots vārds Dižais.

Sējas laiks vairs nav aiz kalniem, un Jānis zina, ka šogad vairāk jāsēj auzas un plašākas ganības, jo ēdāju kļūst aizvien vairāk. Turklāt pavisam drīz tiks apjumta jaunā kūts, kas ļaus izmitināt vēl vairāk lopu. ""Jānīšos" turpinās nodarboties ar cūkkopību, jo par sivēnmātēm var dabūt subsīdijas, un lopkopību – turēs govis, baros buļļus, ko arī subsidē valsts," Jāņa teikto papildina mamma.

Jo dienas, jo vairāk Jānis apjauš, ka saimniekošana būs viņa ziņā. "Atkāpties vairs nevar," lietišķi nosaka topošais zemnieks un stāsta, ka pēc skolas nodomājis mācīties Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. Ko tālāk – laiks rādīs, taču plāni viņam ir grandiozi. ""Jānīšus" varētu apvienot ar "Blūdžiem", nodibinot saimniecību "Gija" – brāļa un mana vārda pirmie burti –, tad mēs varētu saimniekot kopā, jo būtu vairāk zemes. Mans sapnis ir kļūt tik lielam zemniekam, kāds ir U.Caune. Kāda viņam tehnika!" sajūsmu neslēpj Jānis un atklāj, ka vislielākais prieks ir par to, ka "Ivullu" īpašnieks nav lepns. "Vienmēr, kad satiekamies, viņš man, mazam puikam, pajautā, kā veicas saimniekošanā. Gribu būt tāds saimnieks," nosaka Jancis.

Par vecāko dēlu mammai viss ir skaidrs, taču aug arī Gints Endijs, kas tāpat kā mazotnē Jānis ietiepīgi apgalvo, ka laukos nepaliks. Taču – kas zina. Varbūt brāļa aizrautība domas liks mainīt un pēc pāris gadiem "ziņas" rakstīs par zemnieku saimniecību "Gija", kurā apzinīgi saimnieko brāļi Mālkalni.

Autore: Sintija Čepanone

Sporta spēļu kauss – Elejai

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 09.06.2006. numura

Apkopoti rajona skolēnu 39.sporta spēļu rezultāti, un rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka šonedēļ pasniedza kausus uzvarētājiem. Lielo trofeju par vislielāko punktu krājumu spēļu kopvērtējumā saņēma Elejas vidusskola (sporta skolotāja Sandra Avota, direktore Sarmīte Balode).

Elejas vidusskolas sporta skolotāja Sandra Avota, saņemot kausus par skolas uzvaru rajona sporta spēļu kopvērtējumā, piebilda, ka panākumā svarīgs bijis skolas direktores atbalsts sportam un audzēkņu atsaucība.

Autors: Austris Cīrulis

Sporta spēļu kauss – Elejai

Elejas vidusskolai – 125

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 26.05.2006. numura

Salīdzinot ar cilvēka mūžu, 125 gadi ir daudz. Taču mācību iestādei ir cits laika ritums. Pamatīgāks. Stabilāks. Tie, kas stāvēja pie Elejas vidusskolas šūpuļa, nu ir citā saulē, taču mācību iestāde turpina pastāvēt, un ikviens absolvents var būt lepns, ka skolas gadus pavadījis tieši tur. Elejas vidusskolas muzeja veidotāja Baiba Atmane apkopojusi gandrīz visu izlaidumu klašu fotogrāfijas. Arī direktore Sarmīte Balode savulaik absolvējusi šo mācību iestādi.

Elejas vidusskola, salīdzinot ar līdzīgām izglītības iestādēm pilsētā, ir maza – tajā mācās nepilni četri simti skolēnu –, taču Elejā iegūtā izglītība neatšķiras no tās, ko piedāvā prestižās pilsētas skolas. Skolas direktore Sarmīte Balode norāda, ka mācību programmā lielāka uzmanība pievērsta informātikai un angļu valodai, bet šāgada absolventi būs pirmie, kas līdztekus atestātam saņems profesionālās izglītības diplomu par maksas programmas "Komerczinības" apgūšanu.

Direktores vietniece izglītības jomā Inese Meldere uzteic vidusskolas pedagogus, bez kuru uzdrīkstēšanās un atsaucības daudz kas no iecerētā neizdotos. "Esam viena no retajām skolām, kurā nav problēmu ar atbilstoši izglītotiem darbiniekiem. Mums ir stabils skolotāju kolektīvs, kas, pateicoties savai profesionalitātei, spējīgs radoši strādāt un skolēniem sniegt nepieciešamās zināšanas", teic I.Meldere, norādot uz Elejas vidusskolas audzēkņu sasniegumiem rajona olimpiādēs. Šajā mācību gadā skolas "kontā" ir piecas 1.vietas, septiņas – 2. un deviņas 3. vietas. Drīzumā skolā tiks īstenots vērienīgs matemātikas un dabas zinību projekts, kura laikā fizikas, matemātikas, bioloģijas un ķīmijas kabineti iegūs modernu aprīkojumu, savukārt pedagogi varēs pilnveidot zināšanas tālākizglītības kursos.

"Mēs daudziem bērniem esam vienīgā iespēja. Vienīgā, jo pagastā nav kultūras nama, interešu centra vai citas vietas, kur kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku," saka direktore, atklājot, ka ārpusstundu darba organizēšana uzticēta Ivitai Lejavai. Skolā nodibināts vairāk nekā desmit pulciņu, kuros skolēniem ir iespēja apliecināt savu varēšanu dažādās jomās. Jau piekto gadu, lai jauniešus motivētu radoši darboties, mācību iestādē ieviesta vērtēšanas sistēma. Par katru panākumu skolēni iegūst punktus, kas mācību gada noslēgumā summējas un izšķir, kura klase iegūst balvu "Sudraba nagla". Skola lepojas arī ar saviem sportistiem, kas sasnieguši augstus rezultātus ne tikai rajona, bet arī republikas mēroga sacensībās. Lai gan svinīgā godināšana vēl nav notikusi, direktore pačukst, ka šogad rajona kopvērtējumā Elejas vidusskola ieguvusi 1. vietu.

Bet rīt tiks atklāts Elejas vidusskolas muzejs. Tā veidotāja Baiba Atmane gan norāda, ka tā būs tikai pirmā ekspozīcija. Lai atspoguļotu laiku, kurā skola pastāvējusi, vēl daudz jāstrādā. Turklāt tās kolektīvs cer uz absolventu un agrāko pedagogu atsaucību muzeja veidošanā. Pašlaik skolu pārņēmis eksāmenu drudzis, drīz, pavadot absolventus, vāzēs uzziedēs margrietiņas, bet pēc tam skolēnu čalas pieklusīs līdz nākamajam mācību gadam, un atkal turpinās griezties laika rats.

Autore: Sintija Čepanone

Elejas vidusskolai – 125

Vai bija jābrauc uz Rimini?

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 07.04.2006. numura

Mazliet neizpratnē par programmas lietderību un noguruši mājās ieradās Elejas vidusskolas 12. klases audzēkņi Mārtiņš Striška un Nauris Striks, kas kopā ar skolotāju Baibu Atmani no 16. līdz 20. martam viesojās Itālijas kūrortpilsētā Rimini. "Pieredzes apmaiņas seminārā "Jaunatne" piedalīties piedāvāja organizācija "Radi vidi pats", un kopā ar vēl pieciem jauniešiem no Latvijas devāmies uz Itāliju," stāsta B.Atmane.

ES programma "Jaunatne" saistīta ar neformālo izglītību. Lai tajā iesaistītos, nebija īpašu prasību – vien vēlēšanās dalīties pieredzē un labas angļu valodas prasmes. Varēja uzzināt par brīvprātīgā darba, jaunatnes iniciatīvas iespējām, piedalīties semināros un diskutēt par jauniešiem aktuālām tēmām. Noslēgumā dalībnieki ieguva sertifikātu, kas apliecina tiesības citiem stāstīt par programmas "Jaunatne" aktivitātēm.

Rimini satikās četru valstu jaunieši: latvieši, turki, grieķi un itālieši. Mārtiņš un Nauris stāsta, ka izmitināti viesnīcā, turklāt tā, lai istabiņā nedzīvotu vienas valsts pārstāvji. Tas ļāvis iepazīt citu tautu kultūru un mentalitāti, kā arī papildināt angļu valodas zināšanas, lai gan istabas biedru valodas prasmes izrādījušās diezgan minimālas. Valodas barjera bija viens no iemesliem, kādēļ arī nodarbības šķitušas garlaicīgas un neattaisnoja cerēto.

"Pirmā diena bija veltīta, lai satuvinātu programmas dalībniekus – tika organizētas iepazīšanās spēles un izzināts, ko sagaidām no semināra. Otrajā dienā pieredzē dalījās cilvēki, kas agrāk iesaistījušies līdzīgās programmās. Savukārt trešā diena aizritēja, simulējot projektus," puiši stāsta, ka dalībnieki strādāja grupās, lai taptu projekts par kādu jauniešiem aktuālu problēmu. Grupu darbā spilgti izpaudās katras tautas temperaments – piemēram, itālieši bija emocionāli un uzskatus pauda ļoti skaļi, savukārt turki visu noliedza – ja kādai idejai grupas dalībnieki piekrita, tad turki iebilda. Reizēm šķita – lai iespītētu.

Pēc nodarbībām jaunieši devās uz jūrmalu, kur, sēžot aplī, pārrunāja dienas veiksmes un neveiksmes. Labākās atmiņas jaunieši saglabājuši par sadraudzības vakaru, kad katrs prezentēja savu valsti. Elejnieki pārējos pārsteidza ar septiņām alus šķirnēm un ķiploku grauzdiņiem. Pēdējā dienā notika arī neliela ekskursija uz Milānu, taču pilsētas apskate izvērtās par skrējienu, tādēļ iepazīt Itāliju puišiem neizdevās. Viņi vien konstatēja, ka tur ir mazas, bet koptas automašīnas, savukārt meitenes skaistākas – Latvijā.

"Esmu vīlies, jo neizpratu programmas jēgu un gandrīz neko neieguvu," neslēpj Nauris. Protams, iegūti draugi, atsvaidzinātas angļu valodas prasmes, taču tas arī viss. "Kaut kas šajā programmā nebija izdomāts līdz galam," konstatē puiši un neslēpj, ka otrreiz šādā seminārā nepiedalītos. Vai bija vērts braukt uz Rimini? Jaunieši teic, ka ne, taču piebilst: "Toties tagad mēs zinām, ka no pulksten 12 līdz 16 itāliešiem ir "la fiesta" jeb diendusa, kad gandrīz neiespējami iegādāties, piemēram, telekarti, lai piezvanītu uz mājām."

Autore: Sintija Čepanone

Skolēnu projekti – veids, kā atbalstīt savu skolu

Pārpublicēts no Izglītības un Kultūras 30.03.2006. numura

Mūsu Elejas vidusskolā, tāpat kā citviet, katru gadu notiek projektu nedēļa. Tās ietvaros 10. un 11. klašu skolēni aizstāv savus mācību un zinātniskos projektus, pie kuriem strādājuši jau no septembra. Šogad aprit skolas dibināšanas 125. gadskārta, tāpēc gan vidusskolēnu, gan arī jaunāko klašu projekti lielākoties bija veltīti skolas vides uzlabošanai un vēstures izpētei.

Savu projekta tēmu pie informātikas skolotāja Jāņa Tumova izvēlējos tādēļ, ka man patīk darbs ar datoru un iespēja gūt jaunas zināšanas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Kā sapratu no projekta uzdevumiem, bija nepieciešams modernizēt Elejas vidusskolas interneta mājas lapu, kas tika radīta 2002. gadā un kopš tā laika maz mainīta. Tas man šķita saistoši, bija iespēja praksē apgūt datorprogrammu "Microsoft FrontPage", to 10. klases informātikas pamatkursā vēl nemāca, un arī ciparu fotokameras uzņemto attēlu apstrādi.

Domāju, ikvienai skolai jābūt savai mājas lapai, lai interesenti caur to varētu gūt ziņas par skolā notiekošo. Vismaz Jelgavas rajonā tas tā nav, jo mājas lapas ir labi ja trešdaļai vispārizglītojošo mācību iestāžu. Protams, mums – lauku skolēniem – grūti līdzināties ar Rīgas vidusskolu izstrādnēm mājas lapu dizaina un iespēju jomā, tomēr tikpat svarīgi ir potenciālajiem lasītājiem radīt iespaidu, ka skolas mājas lapa tiek regulāri atjaunināta. Ja netiks publicēti "svaigi" raksti par skolas dzīvi un jaunas pasākumu fotogrāfijas, visticamāk, skolas mājas lapa apmeklēta netiks.

Projektu aizstāvēšana noritēja skolas jaunajā konferenču zālē, kuru neizmantotā telpā vasaras brīvlaikā iekārtoja piecu 11. klases zēnu projekta grupa. Piedaloties vidusskolēniem un skolotājiem – darbu vadītājiem un recenzentiem, projekts "Informācijas tehnoloģiju izmantošana skolas mājas lapas pilnveidošanā" ar datu projektora palīdzību tika demonstrēts uz lielā ekrāna. Klātesošie tika iepazīstināti ar jaunajām mājas lapas sadaļām. Interesi izraisīja iespēja aplūkot katra skolotāja un administrācijas darbinieka fotogrāfiju, kas ar šo personu atļauju tagad publicētas Internetā, un pētījumus par skolēnu vārdiem.

Pēc skolas direktores Sarmītes Balodes priekšlikuma Elejas vidusskolas skolēnu domes amatpersonu sastāvā turpmāk tiks ieviests jauns amats – atbildīgais par informācijas tehnoloģijām. Ņemot vērā to, ka mājas lapas saturu visvienkāršāk spēj nomainīt tās izstrādātājs un ka skolā arvien pieaug ar datoru izmantošanu saistītu operāciju skaits, direktore rekomendēja mani un projekta līdzautoru Imantu Putānu turpmāk šo darbu koordinēt.

Viens no nākotnes uzdevumiem būs skolas avīzes "Brīvais Kritiens" pārveide internetā publicējamā formā, jo pagaidām mājas lapā ievietoti vien svarīgākie raksti. Pats Elejas vidusskolā mācīšos vēl divus gadus, tāpēc domāju apgūt skriptu programmēšanas pamatus, lai mājas lapu padarītu interaktīvu. Ceru, ka nākošajā gadā šo projektu turpināšu, jo mājas lapu, tāpat kā Rīgu, nekad nevar uzcelt līdz galam.

Autors: Rolands Bļujus

Projektu nedēļa

Pārpublicēts no Zemgales Ziņu 17.03.2006. numura

Rolands Bļujus (no kreisās) un Imants Putāns Elejas vidusskolas jaunatklātajā Konferenču zālē aizstāv zinātnisko projektu "Informācijas tehnoloģiju izmantošana skolas mājas lapas pilnveidošanā". Pieci puiši ar pindzelēm, špaktelēm, krāsām un dažāda izmēra spainīšiem strādājuši vaiga sviedros, lai Elejas vidusskolas saimei būtu sava Konferenču zāle – telpa, kas piemērota gan svarīgām sanāksmēm, gan nodarbībām.

Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode atklāj, ka ideja pieder pieciem puišiem – skolas audzēkņiem Dainim Dravantam, Mārtiņam Striškam, Ērikam Kamšam, Naurim Strikam un Ringoldam Donikam –, kas pērn izstrādāja zinātnisko projektu, kurā ne tikai pamatoja Konferenču zāles nepieciešamību, izvēlējās sienu krāsojumu un grīdas segumu, bet arī uzņēmās veikt visus ar telpas remontu saistītos darbus. Projekts tika novērtēts atzinīgi, un vidusskolēni pagājušā gada jūnijā profesionāļu uzraudzībā ķērās pie remontdarbiem.

Par labvēļu 1000 latiem iegādāti krēsli un ierīkots apgaismojums, pārējais veikts par skolas līdzekļiem. "Aparatūra, tostarp videoprojektors, jau sarūpēta un pavisam drīz mājvietu radīs glīti izremontētajā telpā," direktore piebilst, ka tas atvieglos darbu arī mācībspēkiem, jo tehniku nevajadzēs pārvietot no vienas klases uz citu – tā vienuviet būs pieejama jaunajā zālē, kur nepieciešamības gadījumā pedagogi varēs vadīt arī nodarbības.

Konferenču zāle svinīgi tika atklāta tikai vakar, lai gan vienu otru svarīgāku skolas dzīves norisi telpas sienas jau piedzīvojušas, turklāt atvēršanas dienā tajā savus projektus prezentēja vairāki vidusskolēni. Proti, Elejas vidusskolā šis ir atbildīgs laiks, jo norit 10. un 11. klašu audzēkņu zinātnisko darbu aizstāvēšana. S.Balode teic, ka šogad skolēni vairāk pievērsušies mācību iestādes vēstures izpētei, ievērojamāko absolventu apzināšanai, kā arī jauninājumiem, kas uzlabotu skolas darbu. Tas tāpēc, ka jau maijā agrākie un pašreizējie Elejas vidusskolas pedagogi un audzēkņi pulcēsies salidojumā.

Autore: Sintija Čepanone

Projektu nedēļa

Mūsu skolas sporta lepnums

Oskars Vaisjūns (agrāk – Siļčenoks) mācījās Elejas vidusskolā. Skolēns jau tad atšķīrās no saviem vienaudžiem, jo bija 1,96 m garš, bet tagad izaudzis līdz 2,02 m un 120 kilogramiem. Skolā Oskars bija ļoti aktīvs: paralēli sportam piedalījās teātra pulciņā, dejoja tautiskās dejas un apmeklēja jaunsargu nodarbības. Visi skolotāji Oskaru atceras kā apzinīgu, aktīvu un izpalīdzīgu jaunieti, kas, pie tam, arī labi mācījās.

Oskara personiskie rekordi ir:

  • diska mešanā 59,55 m;
  • lodes grūšanā 17,53 m;
  • tāllēkšanā no vietas 3,35 m;
  • svaru stieņa spiešana guļus 210 kg;
  • svaru stieņa raušana 130 kg.
Sporta lepnums

© 2020 Elejas vidusskola
Mājas lapu izstrādājis Arvis Lācis.