Elejas vidusskola


Piektdiena, 2024. gada 29. marts.
Lielā Piektdiena
Šodien vārda dienu svin Agija, Aldonis.
POTCPSSv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Šīs tīmekļvietnes piekļūstamība

Lai izņemtu Jums nevēlamu foto, ziņojiet par to elejasvsk@latnet.lv


2023./2024. mācību gads

Skolas ēka

Tagadējā Elejas pagasta 6. kl. pamatskola dibināta 1879. gadā. Ierosinājumu skolas celšanai devusi toreizējā Baznīcas valde un vēl kāda pastāvoša Skolu komiteja. Zemi skolas celšanai un saimniecībai – 6 pūrvietas – deva Liel-Elejas muižas īpašnieks grāfs Mēdems uz muižas zemes. Pēc dažām ziņām grāfs devis arī vajadzīgos būvkokus un amatniekus. Mūra un pārējos materiālus, kā arī vajadzīgo darba spēku deva pagasts gan klaušu kārtā, gan par naudu.

Skolas celtne ir bieza ķieģeļu mūru ēka, diviem stāviem, celtne ar ērtām telpām apmēram 100 skolēniem un 2 skolotāju dzīvokļiem. Ir bijušas divas lielas klases, divas guļamistabas, viena ēdamistaba un divas istabas maizes kastiņu un skapīšu novietošanai. Bez skolas ēkas ir uzcelta arī vēl viena saimniecības ēka – kūtiņa no kleķa mūra. Šo divu ēku uzcelšanai pagastam izmaksājusi apmēram 12000 rubļu. Jaunā skolas ēka tiek uzcelta 1970. gadā.

Skolas iesvētīšana un atvēršana

Skola iesvētīta, atvērta un nodota pagastam jaunatnes izglītošanai 1880. gada 15. oktobrī (pēc vecā stila). Skolas iesvētīšanu izdarījis mācītājs Kārlis Krūgers. Svētku dalībnieku bijis apmēram 400 personas. No reprezentējošām personām minēti Baznīcas valdes locekļi un pagasta vecākais Indriķis Kleinbergs. Vai šajās svinībās piedalījies arī vietējais grāfs Mēdems – nav zināms. Skola nosaukta par Elejas pagasta skolu. Sākumā tā bijusi domāta skolas vajadzībām, bet vēlāk ap 1890. gadu uz skolas ēkas telpām pārnākusi arī pagasta valde.

Skolēnu skaits pirmā gadā bijis 93: 61 zēns un 32 meitenes. Pirmais skolotājs – Jēkabs Grauze, latvietis, beidzis reālskolu un kā eksternis Irlavas skolotāju semināru. Alga viņam bijusi 350 rubļu gadā, ko devis pagasts. Otrus 350 rubļus gadā devis pagasts skolas uzturēšanai un mācību līdzekļiem. Skolotājus algas ziņā atbalstījusi arī Baznīcas valde, maksājot tiem piemaksu pie algas katru gadu 150 rubļu apmērā. Skolotājs Jēkabs Grauze savos brīvlaikos ir nodarbojies arī ar vijoļu izgatavošanu. Viņš ir dēstījis arī kociņus ap skolu un iekārtojis pirmo augļu dārzu.

Skolas zeme

Pašreiz skolas zemes kopplatība ir 12,275 ha, kura sadalās šādi: aramzeme 11,200 ha, zem ēkām, ceļiem un ūdens 0,785 ha, kopā 12,275 ha. Vienu ha no augšminētās zemes aizņem augļu un ogu dārzs, kas sākts dēstīt līdz ar skolas sākumu, bet vēlāk arvien ticis papildināts, 0,3 ha – 15. maija birzs, 0,3 ha pagalms un rotaļu laukums un 0,1 ha košuma dārzs. Augšminētā zeme sadalīta starp pamatskolas septiņiem skolotājiem, skolas apkalpotāju un rajona ārstu. Zemi skola ieguvusi – 6 pūrvietas no Elejas grāfa Mēdema pie skolas dibināšanas, bet pārējā zeme piešķirta no valsts ar agrārreformu 1923. g. Zeme atradusies pie skolas. Pirmais augļu dārzs pie skolas, ko sācis dēstīt pirmais skolotājs Jēkabs Grauze, ir bijis apmēram 0,15 ha, tagad tas paplašināts līdz 1 ha.

Skolotāji līdz pasaules karam

Pirmais skolotājs Jēkabs Grauze ir Elejas skolā strādājis tikai dažus gadus, bet vēlāk pārgājis uz Sesavu. Pēc Grauzes nāk par skolotāju Juris Robežs, Irlavas skolotāju semināra absolvents, latvietis. Viņš izdabū arī sev palīga skolotāju. Pirmais palīga skolotājs ir Mārtiņš Zemītis, Kuldīgas skolotāju semināra absolvents vēlāk – kāds Valdmanis (īsu laiku) un beidzot Roberts Pāliņš, Irlavas skolotāju semināra absolvents. Pēc Jura Robeža par skolas pārzini nāk Vilis Kviete, Kuldīgas skolotāju semināra absolvents, kas strādā šinī skolā līdz pasaules karam. Kā palīdze viņam minēta kāda Pētersona jaunkundze. Visi priekškara skolotāji ir bijuši latvieši.

Mācību programma un skolēnu skaits

Stundu skaits nedēļā:

Mācību priekšmetsStundu skaits
Ticības mācība6
Vācu valoda6
Rēķināšana6
Dziedāšana4
Ģeogrāfija4
Dabas mācība4
Zīmēšana2
Kopā32 stundas

Skolēni sadalīti 2 klasēs un 4 nodaļās. Mācību kursa ilgums: sākumā 3 ziemas, vēlāk 4 ziemas. Mācību sākums rudenī 15. oktobrī, mācību beigas pavasarī 15. aprīlī. Vasaras skola noturēta no maija mēneša līdz Jāņiem un no augusta mēneša sākuma līdz septembra mēneša vidum. Vasaras skolas maksa – 6 rubļi. Bērni skolu apmeklējuši sākot ar 10 gadu vecumu. Skolēnu skaits pirmajos gados bijis ap 90. Kopmītnes un kopgalda skolā nav bijis. Apmēram puse skolēnu katru vakaru gājuši mājās, bet pārējie gulējuši turpat skolā.

Skolas ēka kara laikā

Kara laikā liela daļa iedzīvotāju ir piespiesta evakuēties. Vācu okupācijas laikā skolas ēka tika izlietota kara mērķiem: vācieši ierīkoja noliktavas un koncentrēja gūstekņus, kurus nodarbina Jelgavas – Meitenes dzelzceļa būvei.

Skola pēckara laikā

Ap 1918. gadu bēgļi sāk atgriezties dzimtenē un rodas vajadzība pēc skolas. Skolas ēka stipri sabojāta, skolas inventārs un soli vai nu aizvākti projām, vai arī iznīcināti. Ar lielu rūpību pagasts ķeras pie skolas atjaunošanas un visnepieciešamākā inventāra sagādāšanas. Šinī darbā lieli nopelni toreizējam pagasta priekšniekam Jānim Graudiņam – Elejas Sprandiņu māju saimniekam.

1918. gada 15. decembrī skolas ēkā tiek atjaunotas mācības. Par skolotāju tiek no pagasta ievēlēta Amālija Veimane, latviete, beigusi ģimnāziju. Skolēnu skaits – 62. Skola gan turpinājusies apmēram tikai divus mēnešus, jo lielinieku un bermontiešu kara laikā mācības tika pārtrauktas, skolas ēka atkal tika izlietota kara vajadzībām un cietusi atkal no kara darbības – reizi pat apšaudīta no bruņota vilciena. 1919./1920. mācību gadā skola tika noturēta skolotājas Amālijas Veimanes vecāku mājās – Elejas pagasta Dimjautos.

1920. gada vasarā skolas ēka tiek atremontēta un tā paša gada rudenī tiek atjaunotas atkal mācības. Skolēnu skaits: 85. 1920. g. 20. septembrī pagasts ievēl otru skolotāju Jāni Teteri, ko apstiprina par turpmāko skolas pārzini. Līdzšinējā skolas pārzine skolotāja Amālija Veimane, vēlāk Amālija Strautiņa, paliek par otro skolotāju un strādā skolā līdz 1926. gada 1. augustam. Skolotājs Jānis Teteris kā pārzinis skolā strādā līdz 1934. g. 15. novembrim, pēc tam tiek pārcelts par pārzini Teteles 1. pak. pamatskolā. Jāpiezīmē, ka skolas ēkā uzturas arī pagasta valde jeb pagasta komiteja no 1918. gada līdz 1923. gadam.

1921. gada 6. jūlijā skola tiek pārvērsta par 6. kl. pamatskolu. Tā paša gada 21. septembrī ievēl arī trešo skolotāju Emīliju Kociņu skolotāju kursu absolventi, kura strādā kā skolotāja līdz 1925. g. 1. augustam. Skolēnu skaits 1921./1922. mācību gadā – 120. 1923. gada pavasarī norisinās pirmais skolas izlaidums – 7 absolventi. Skolēnu skaits ir pieaudzis līdz 140, un vajadzīgs ceturtais skolotājs. Tā paša gada 5. oktobrī tiek ievēlēta ceturtā skolotāja – Hilda Čakste, vēlāk Hilda Sīlis, ģimnāzijas absolvente.

1923. gada ziemā skolēnu skaits sasniedzis maksimālo augstumu – 174. Ir vajadzīgs piektais skolotājs. 1924. g. 7. augustā ievēl piekto skolotāju – Jāni Biezo, reālskolas absolventu, kas strādā kā skolotājs līdz 1934. g. 30. septembrim, pēc tam tiek pārcelts uz Staļģenes 6. kl. pamatskolu.

1925. gada 1. augustā skolā vēl pieņem 6. skolotāju – Pauli Roguli (ar jūrskolas izglītību), kas strādā kā skolotājs vienu gadu. Aizejošās skolotājas Emīlijas Kociņas vietā pieņem skolotāju Valestu Koškinu, vidusskolas un skolotāju kursu absolventi, kura strādā līdz 1928. g. 1. septembrim. 1926. g. aiziet divi skolotāji: P. Rogulis un A. Strautiņa: viņu vietā pieņem par skolotājām Otīliju Rozenbergu un Zanaīdu Neimani, vēlāk Zanaīda Miesniece, abas ar vidusskolas un skolotāju sagatavošanas kursu izglītību. Z.Miesniece strādā līdz 1935. g. 31.decembrim, bet O. Rozenberga līdz 1936. g. 31. jūlijam. Skolēnu skaits 1928. gadā – 137, 1929. gadā – 144. 1928. g. 1.septembrī aiziet skolotāja V. Koškina un viņas vietā pieņem skolotāju Jāni Miesnieku (vidusskolas un skolotāju sagatavošanas kursi). Jānis Miesnieks strādā līdz 1935. g. 31.decembrim, ar vienu gadu (1929. g.) pārtraukumu karaklausības izpildīšanas laikā.

Skolas direktori

Par skolas direktoriem strādājuši: Jānis Teteris, Roberts Sproģis, Antons Saliņš, Maiga Šīrante, Imants Krūmiņš, Antoņina Korotkova, Biruta Avota un Sarmīte Balode.

© 2024 Elejas vidusskola
Mājas lapu izstrādājis Arvis Lācis.